Latvijā sākusies ikgadējā ziemeļu gulbju gredzenošana

No 24. līdz 29. jūlijam Latvijā jau desmito gadu pēc kārtas notiks ziemeļu gulbju gredzenošanas ekspedīcija. Iepriekšējo 9 gadu laikā ornitologs D. Boiko apgredzenojis 870 gulbjus.

Tā kā ziemeļu gulbju ligzdošanas sekmes šogad ir vājas, pētnieks kopā ar brīvprātīgajiem palīgiem cer apgredzenot ap 70 putnu. Tūkstošo gulbi pētnieks plāno apgredzenot 2013. gadā.

Jūlija sākumā Latvijas Dabas muzejs aicināja iedzīvotājus ziņot par ziemeļu gulbju perējumiem. Muzeja ornitologs D. Boiko pateicas visiem, kas aktīvi iesaistījās un informēja par gulbju perējumiem savā apkaimē. Šī informācija ļoti palīdzēja veikt izpēti.

Šobrīd šis ir plašākais ziemeļu gulbja pētījums Eiropā, kā arī liekākais jebkad veiktais pētījums Centrāl- un Austrumeiropā. Daudzo gadu pētījumu rezultāti apkopoti vairākās zinātniskās publikācijās un šī gada janvārī D. Boiko veiksmīgi aizstāvējis doktora darbu „Ziemeļu gulbis Cygnus cygnus (L.) Latvijā - ligzdojošā populācija, tās ziemošanas, spalvu maiņas un dispersijas ģeogrāfija”.

D. Boiko ir lasījis lekcijas par ziemeļu gulbju izpētes rezultātiem Vācijā, Polijā, Lietuvā, Dānijā, Baltkrievijā, Ukrainā un Krievijā, kā arī piedalījies daudzās starptautiskās konferencēs. Laika gaitā šis pētījums kļuvis aizvien vērienīgāks, un ir populārs arī ārzemju putnu pētnieku un vērotāju starpā, jo Latvijā gredzenotie ziemeļu gulbji novēroti 12 valstīs. Vistālākās vietas, kur novēroti Latvijā gredzenotie ziemeļu gulbji ir Francijā un Krievijā uz austrumiem no Urālu kalniem – Obas upes krastā Hantimansijskas apgabalā.

Lai aktualizētu vides aizsardzības jautājumus sabiedrībā un Latvijas speciālistu paveikto ziemeļu gulbju izpētē, ekspedīcijā uzaicināts piedalīties arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs.

2012. gadā pētījumu finansē LabieDarbi.lv, SIA „AKZ” un SIA „Skrunda”. Atbalsta Latvijas Dabas muzejs, Latvijas Gulbju izpētes biedrība un Latvijas Ornitoloģijas biedrība.

Latvijā

Taksometru pakalpojumu pieejamība dažādām sabiedrības grupām un invaliditātes veidiem var būt atšķirīga, tomēr transportlīdzekļu pielāgošanā jāveic ievērojami uzlabojumi, jāizglīto vadītāji un jāveicina empātija, reizē neaizmirstot par drošas braukšanas kultūru, lai taksometru pakalpojumus pilnvērtīgi varētu izmantot arī pasažieri ar invaliditāti un vecāki ar maziem bērniem, uzskata Tiesībsarga birojs.

Svarīgākais