Dzelzkalēja: Jāveido jaunas darba vietas, nevis jāievieš degradējoši pabalsti

Valdībai jāatbalsta uzņēmēju centieni laukos radīt jaunas darba vietas, nevis jāveido sabiedrību degradējoši pabalsti, komentējot Labklājības ministrijas (LM) ieceri ieviest pārcelšanās jeb mobilitātes pabalstu biznesa portālam "Nozare.lv" izteicās biedrības "Zemnieku saeima" priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja.

Kā ziņots, bezdarbniekiem, kuri no ekonomiski neaktīviem reģioniem ir gatavi pārcelties tuvāk darbavietām, no nākamā gada varētu piešķirt finansiālu atbalstu transporta izmaksu vai pārcelšanās izmaksu segšanai. LM pašlaik strādā pie reģionālās mobilitātes atbalsta pasākuma kritēriju izstrādes, un plānots, ka šis pasākums sāks darbību 2013.gadā, sākotnēji pilotprojekta veidā.

"Ilgstošie bezdarbnieki nav konkurētspējīgi darbinieki ar vai bez mobilitātes pabalsta. Iedzīvotāji, kas spējuši uzņemties atbildību par savu dzīvi, mācās papildus iemaņas un atrod darbu, ikdienā braucot pat 100 kilometrus uz darba vietu, bet daudzi ikdienā strādā pilsētā un nedēļas nogalēs dodas pie ģimenēm laukos. Viņiem neviens nepiedāvā kompensēt, piemēram, transporta izdevumus vai pilsētā īrētās dzīvesvietas izmaksas," norādīja Dzelzkalēja.

Viņa arī apšaubīja argumentāciju, ka ekonomiski neatmaksājas ieguldīt infrastruktūrā reģionos, kuros strauji sarūk cilvēku skaits.

"Vai kāds parēķinājis, cik jau ir ieguldīts ciematu ūdenssaimniecību projektos, kultūras namu un skolu renovācijās? Bez cilvēkiem šīs investīcijas ir izmestas vējā. Acīmredzot, Latvija ir tik bagāta, lai to atļautos," sacīja biedrības vadītāja.

"Zemnieku saeimas" skatījumā valsts finansējums ir jānovirza nevis pabalstos bezdarbniekiem, bet gan uzņēmējiem jaunu darba vietu radīšanai, samazinot daļu no darba spēka nodokļu nastas un realizējot konkurētspējīgas apmācības.

"Labi, ka politiķi ir saskatījuši, ka Latvija nebeidzas ārpus Rīgas. Tomēr šķiet, ka politiskā elite sagatavo augsni tam, lai nākamajā periodā vēl mazāk no Kohēzijas naudas ieguldītu ārpus pilsētām. Attīstība reģionos ir iespējama, ja to kopīgi plāno valsts, pašvaldības un uzņēmēji. Tādēļ jādara viss, lai atbalstītu un motivētu aktīvus un darboties gribošus un varošus iedzīvotājus, jo līdzīgie pievelk līdzīgos," piebilda Dzelzkalēja.

"Zemnieku saeima" ir dibināta 1999.gadā un apvieno 881 zemnieku saimniecību un uzņēmumu, kas apsaimnieko 422 348 hektārus zemes, saražojot aptuveni 46% no Latvijā izaudzēto graudu apjoma un nodarbinot 3807 cilvēkus.