Valdībā nav vienprātības par "airBaltic" lēmumu jaunās lidmašīnas iepirkt no "Bombardier"

Valdībā nav vienprātības par nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" vadības lēmumu jaunās lidmašīnas par aptuveni 1,57 miljardiem ASV dolāru (898 miljoniem latu) iepirkt no Kanādas ražotāja "Bombardier", raksta portāls "Pietiek.com".

Avoti valdībā neoficiāli pieļauj, ka pirms desmit dienām parakstītais nodomu protokols var nenovest pie iepirkuma līguma noslēgšanas.

Premjers Valdis Dombrovskis (V) par šo "airBaltic" vadības lēmumu uzzinājis tikai nākamajā rītā pēc nodomu protokola parakstīšanas, bet bezpartejiskais satiksmes ministrs Aivis Ronis par "Bombardier" pēdējā brīža piedāvājumu ticis informēts četras dienas iepriekš. Līdz pēdējam brīdim kā vienīgie reālie pretendenti figurēja amerikāņu "Boeing" un franču "Airbus", kuru intereses sarunās ar Latvijas amatpersonām vairāku mēnešu garumā lobēja arī šo valstu valdības.

"Pietiek.com" kļuvis zināms, ka pēc "Airbus" zaudējuma "airBaltic" iepirkumā franču puse nobremzējusi Dombrovska plānotās vizītes saskaņošanu šajā valstī.

Noprotams, ka politiskās amatpersonas sev "sasējušas rokas", jo visā iepirkuma gaitā uzsvērušas, ka lēmumu pieņems "airBaltic" vadība, līdz ar to pat neformālā līmenī nopietni pārmetumi lidsabiedrības vadītājam Martinam Gausam nav izteikti un iespēja, ka viņš varētu zaudēt amatu, pat netiek apspriesta. Tiesa, "Pietiek.com" zināms, ka Dombrovskis, dažas dienas pēc nodomu protokola ar "Bombardier" parakstīšanas tiekoties ar "airBaltic" vadību, Gausam uzdevis kritiskus jautājumus par šādu izvēli. Tikmēr satiksmes ministrs Ronis lidsabiedrības vadības lēmumam uzticas un pauž atbalstu.

Neoficiāli zināms, ka otrais labākais piedāvājums bijis ASV ražotājam "Boeing". Izvēloties "Bombardier", noteicošā bijusi cena, jo uz visu iepirkuma summu ietaupīti aptuveni 300 miljoni latu, liecina amatpersonu teiktais. Tomēr izskan arī šaubas, cik pamatotas ir aplēses par patiesajām "Bombardier" izmaksām, jo piedāvātais lidmašīnu modelis vēl pat nav ražošanā, kas nozīmē, ka var ievilkties to piegādes grafiks un ekspluatācijas izdevumi - pārsniegt solītos, portālam neoficiāli atzinuši par iepirkumu informēti avoti valdībā.

Šaubas par "Bombardier" izvēli skar arī kanādiešu ražotāja piedāvātā lidmašīnu modeļa nepiemērotību tālajiem reisiem, kas nozīmē, ka "airBaltic" ar šādu jauno lidmašīnu floti sev laupītu attīstības iespējas, paliekot reģionāla spēlētāja līmenī. Tas savukārt ir cieši saistīts ar vēl lielākām grūtībām atrast "airBaltic" stratēģisko investoru, kas ir aktuāls jautājums, ņemot vērā lidsabiedrības finanšu rādītājus.

Pēc Valsts kases iekšējā ziņojuma par situāciju lidsabiedrībā, kas iesniegts Finanšu ministrijai, "airBaltic" darbība ik mēnesi rada aptuveni trīs miljonu latu zaudējumus un šā gada beigās kopējie zaudējumi tiek prognozēti 36-38 miljonu latu apmērā, liecina "Pietiek.com" rīcībā esošā informācija.

Kanādas vēstnieks Džons Morisons sarunās ar Latvijas amatpersonām solījis, ka kanādieši palīdzēs "airBaltic" piesaistīt stratēģisko investoru, kas lidsabiedrībā ieguldītu vismaz 50 miljonus eiro (35 miljonus latu), liecina portāla rīcībā esošā informācija.

Informācija, ka Latvijas puse izvirzījusi šādu nosacījumu, lai parakstītais nodomu protokols materializētos reālā iepirkuma līgumā, neoficiāli kļuva zināma no Satiksmes ministrijas dienesta ziņojuma, kurā atbildīgās amatpersonas informētas par sarunām ar kanādiešiem. Ronis konfidenciālas sarunas "Pietiek.com" atteicās komentēt.

Nosacījums par stratēģiskā investora piesaisti nav ietverts starp "airBaltic" un "Bombardier" parakstītajā nodomu vēstulē, un faktiski kanādieši šai sakarā nav uzņēmušies saistības.

Premjers dažas dienas pēc nodomu protokola parakstīšanas ar "Bombardier" tikās ar "airBaltic" vadību un kompānijas vadītājam Gausam uzdevis kritiskus jautājumus par šādu izvēli, ļaujot saprast, ka valdība ir skeptiska par šo lēmumu, "Pietiek.com" apstiprinājuši vairāki sarunas liecinieki. Piemēram, skarts jautājums par "Bombardier CS300" jeb "c-series" lidmašīnu nepiemērotību tālajiem reisiem, kas saistīts ar risku, ka "airBaltic" ar šo iepirkumu apcērp sev izaugsmes iespējas, paliekot reģionālas aviokompānijas līmenī.

Lēmums lidmašīnas iepirkt no Kanādas kompānijas "Bombardier", nevis "Boeing" vai "Airbus", kuri attiecīgi pārstāv, kā raksta "Pietiek.com", Latvijai ārpolitiski svarīgus partnerus ASV un Franciju, nesīs vismaz īslaicīgu attiecību pasliktināšanos. "Mēs neesam sajūsmā. Attiecības ar divām lielvalstīm ir pabojātas," pāris dienas pēc "airBaltic" iepirkuma lēmuma paziņošanas portālam izteicās kāds augsti stāvošs Latvijas diplomāts.

Ronis, kuram pagātnē ir ilgstoša diplomātiskā karjera, gan iepirkumā zaudējušo, gan mūsu amatpersonu reakciju dēvē par "nevajadzīgām emocijām", kas neesot būtiskas uz "airBaltic" nepieciešamā iepirkuma fona.

Savu ražotāju lobēšanā "airBaltic" iepirkumā bija iesaistījusies gan ASV, gan Francijas valdība gan tiešos kontaktos, gan caur valstu vēstniecībām Rīgā. Sevišķi aktīva lobēšanā bijusi Francijas vēstniece Šantāla Puarē, kura uzreiz pēc nodomu protokola parakstīšanas ar kanādiešu "Bombardier" Latvijas amatpersonām nosūtīja kritisku vēstuli, aizstāvot franču "Airbus" intereses, kuru piedāvājums tika noraidīts un palika trešais aiz "Boeing".

Tas, ka iesaldēta datumu saskaņošana premjera Dombrovska vizītei Francijā, ir šo sarežģījumu pirmā izmērāmā pazīme. Pēc "Pietiek.com" avotu stāstītā, Dombrovskis ielūgumu apmeklēt vizītē Franciju bija saņēmis no šīs valsts jaunā valdības vadītāja Žana Marka Ejro, kurš amatā stājās maijā. Tomēr kopš brīža, kad tika paziņots lēmums par lidmašīnu iepirkuma noslēgšanos ne par labu franču "Airbus", vizītes grafika saskaņošana apstājusies. Latvijas puse to uztvērusi kā veidu Francijas neapmierinātības paušanai.

Latvijā

Satiksmes ministrija (SM) ir slēpusi Ministru kabinetam patieso "Rail Baltica" projekta izmaksu pieaugumu, to pārrēķinot 2016.gada cenās, lai sadārdzinājums neizskatītos tik liels, teikts dzelzceļa projekta "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojumā, kura vienlaikus aicina izveidot Saeimas apakškomisiju, kas uzraudzīs projekta ieviešanu.

Svarīgākais