Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) kritika par pabalstu sistēmas reformas koncepciju nav pamatota, uzskata Labklājības ministrija (LM), izanalizējot LPS argumentus ministrijai adresētajā vēstulē.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja LM Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības departamenta Sociālās palīdzības un sistēmas monitoringa nodaļas vadītāja Anda Masejeva, LM par šo pašu reformas koncepciju esot saņēmusi arī daudzus atzinumus no pašvaldību sociālajiem dienestiem, un tie atšķiroties no LPS atzinumā paustā, tāpēc LPS izteiktais viedoklis netikšot komentēts.
Viņa informēja, ka LM sagatavos un Ministru kabinetam iesniegs Informatīvo ziņojumu ar savu redzējumu par īstermiņa risinājumiem un pašvaldību sociālās palīdzības pabalstu sistēmas attīstības vīziju ilgtermiņā.
LETA jau ziņoja, ka LPS nosūtīja ministrijai vēstulē atbildi par sagatavoto palīdzības pabalstu sistēmas reformas koncepciju, kurā nosauca koncepciju par nenobriedušu un diskutablu.
Kā iepriekš norādīja LPS, viņi bija lūgusi pašvaldības izteikt viedokli par LM koncepciju, un pašvaldības norādījušas, ka koncepcijas projektā piedāvātie jauninājumi pēc būtības nemaina esošo kārtību, tāpat piedāvātās izmaiņas pabalstu veidos un apjomos ne vien nesamazina, bet pat sarežģī esošo kārtību un paredz arī tālāku administratīvu uzraudzību un regulējumu.
Vēstulē arī teikts, ka sociālās palīdzības sistēmu nevar padarīt mērķētāku un kvalitatīvāku, ja nav sakārtotas proporcijas starp minimālo algu un sociālo transfertu lielumiem, nav ievērojami samazināta "pelēkā ekonomika", kā arī nav atrisināts jautājums par visu sociālajiem dienestiem nepieciešamo datu ieguvi tiešsaistes režīmā lēmuma pieņemšanai par klienta tiesībām saņemt sociālo palīdzību.
Pašvaldības arī esot iebildušas, ka visos koncepcijas variantos par galveno kritēriju pabalsta izmaksai ņemts fakts, vai persona ir atradusi darbu. Pēc pašvaldību domām, tas nav objektīvs rādītājs.
"Atteikšanās no trūcīgas personas statusa noteikšanas šajā situācijā nekādi nesamazinās sociālo dienestu administratīvo darbu. Vispirms jāatrisina jautājums par visu eksistējošo atlaižu sistēmu dažādajās sfērās inventarizēšanu, sakārtošanu vienotā kontekstā gan no satura, gan procedūras viedokļa, un tad jālemj par trūcīgās personas statusa saglabāšanu vai atteikšanos no tā. Pretējā gadījumā reforma šajā jautājumā varētu izraisīt tikai neskaidrības un papildu resursu izlietošanu," vēstulē pauž LPS.
Pašvaldības ir arī nemierā, ka visi koncepcijas varianti prasa ievērojamu finanšu līdzekļu palielinājumu no pašvaldību budžeta.