Nacionālā mākslas muzeja rekonstrukcijas izmaksas par 564 000 latu mazākas

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) precizētā kontroltāme no sākotnējās versijas atšķiras par 564 000 latu, aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas domes Īpašuma departamenta pārstāve Ilze Krūkle.

LETA jau ziņoja, ka Būvinženieru savienības eksperts Guntars Liepiņš šā gada maijā, veicot Inženieru biroja "Būve un Forma" sastādītās kontroltāmes ekspertīzi, konstatējis, ka tā izstrādāta nekvalitatīvi un atsevišķās pozīcijās norādītas nepamatoti augstas izmaksas. Tāmes autori to pārstrādājuši, pēc kā izmaksas samazinājušās par vairāk nekā pusmiljonu latu.

Precizētās kontroltāmes gala summu Krūkle neatklāja, jo par muzeja rekonstrukciju vēl tiks izsludināts iepirkuma konkurss. Kā ziņots, kontroltāmes sākotnējā versijā muzeja izmaksas sasniedza 22 776 591 latu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, kas ir gandrīz divas reizes vairāk, nekā Rīgas domes sākotnēji prognozētie 12 miljoni latu.

Krūkle uzsvēra, ka nepamatotu sadārdzinājumu un dārgu materiālu projektā neesot - dārgākās izmaksas saistītas ar lifta izbūvi, klimata kontroles iekārtām un citām muzeja funkciju nodrošināšanai paredzētām pozīcijām.

Ar gandrīz pusgada kavēšanos lietuviešu arhitektu birojs "Process Office" LNMM rekonstrukcijas projektu ir pabeidzis un tas saskaņots Rīgas pilsētas Būvvaldē. Tuvākajā laikā Rīgas dome plāno norēķināties ar Lietuvas arhitektiem un parakstīt pieņemšanas-nodošanas aktu. Kopumā darbs pabeigts ar 135 dienu kavēšanos. Saskaņā ar līgumu, Īpašuma departaments par katru nokavēto dienu ietur līgumsodu 0,1% apmērā jeb 698,28 latus. Kopējā sodanaudas summa pa šo laiku sasniegusi 94 267,80 latu, bet, tā kā atbilstoši līguma noteikumiem līgumsods nevar pārsniegt 10% no kopējās summas, arhitektiem tiks piemērots līgumsods 69 827,87 latu apmērā. Šī summa tiks ieturēta, norēķinoties ar uzņēmumu.

Pa šo laiku mainījusies arī PVN likme Latvijā, samazinoties no 22 līdz 21%, līdz ar to nedaudz kritusies arī kopējā nodokļa summa. Atlīdzība, ko atbilstoši līguma noteikumiem, ņemot vērā 1.jūlijā spēkā stājušos grozījumus likumā "Par pievienotās vērtības nodokli", būtu jāsaņem uzņēmējam par pienācīgi izstrādātu un Rīgas pilsētas būvvaldē akceptētu būvprojektu, ir 698 270 latu, ko veido pamatsumma 573 770,49 latu apmērā un PVN 124 508 lati, tostarp pēc 22% likmes 88 360 lati un 36 147 lati pēc 21% likmes.

Krūkle norādīja, ka projekta turpmākā virzība patlaban ir atkarīga no Kultūras ministrijas (KM), jo Rīgas dome muzeja rekonstrukcijai vēlas piesaistīt vismaz 8 miljonus no Eiropas Savienības (ES) fondu neapgūtajiem līdzekļiem. Līdz brīdim, kad par šo jautājumu no KM nebūs saņemta konkrēta atbilde, būvdarbu iepirkuma konkurss netiks izsludināts, jo iepirkuma procedūras gaitā piesaistīt Eiropas fondu naudu vairs nav iespējams. Īpašuma departaments cer, ka iepirkuma konkurss varētu tikt izsludināts šā gada decembrī vai nākamā gada sākumā, un tad arī būs zināmas precīzas būvdarbu izmaksas.

LNMM galvenā ēka Krišjāņa Valdemāra ielā 10a celta laikā no 1903.gada līdz 1905.gadam Rīgas pilsētas mākslas muzeja un Rīgas Mākslas veicināšanas biedrības vajadzībām. Tās projekta autors un pirmais muzeja direktors bija vācbaltiešu arhitekts un mākslas vēsturnieks Vilhelms Neimanis (1849-1919).

Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis - LNMM galvenā ēka - bez kapitālā remonta bija kalpojis jau 105 gadus, tāpēc 2010.gadā Rīgas dome pieņēma lēmumu par ēkas rekonstrukciju un paplašināšanu, lai radītu mūsdienīgu muzeja infrastruktūru mākslas darbu eksponēšanai, saglabāšanai, kā arī izveidotu optimālu vidi sabiedrības izglītošanai un saturīgai brīvā laika pavadīšanai muzeja telpās.

2010.gada 25.maijā Rīgas domes Īpašuma departaments izsludināja starptautisko metu konkursu par LNMM galvenās ēkas rekonstrukcijas un piebūves projekta izstrādi. Žūrijas komisija 2010.gada 30.septembrī par labāko vienbalsīgi atzina Lietuvas arhitektu biroja "Processoffice" radīto metu ar devīzi "VV 903". Pagājušā gada 24.janvārī tika parakstīts līgums par LNMM rekonstrukcijas, restaurācijas un jaunbūves būvprojekta izstrādi. Projektam ne vien jāmodernizē tuvu avārijas stāvoklim esošā ēka, bet arī jāatrisina telpu trūkuma jautājums.

LNMM Mazajā zālē no 6.jūlija skatāma izstāde, kurā var iepazīties ar LNMM galvenās ēkas restaurācijas, rekonstrukcijas un jaunbūves projektu.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais