Demogrāfijas veicināšana un sievietes tiesības izšķirties par labu abortam nav saistāmi jautājumi, - tādu viedokli šodien tikšanās laikā ar tiesībsargu Juri Jansonu pauda vairāku nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvji.
Demogrāfijas veicināšana un sievietes tiesības izšķirties par labu abortam nav saistāmi jautājumi, - tādu viedokli šodien tikšanās laikā ar tiesībsargu Juri Jansonu pauda vairāku nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvji.
Kā aģentūru LETA informēja Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Ruta Siliņa, organizāciju pārstāvji tiesībsargam pauda nostāju, ka aiz demogrāfijas izkārtnes un bērnu tiesību piesaukšanas tiek apslēpts kas cits, proti, lielas sabiedrības daļas - sieviešu - tiesību ierobežošana. Sarunā tika uzsvērts, ka demogrāfija un aborti nav tiešā veidā saistāmi jautājumi.
"Papardes zieda" pārstāve Iveta Ķelle atsaucās uz pētījumu, ka tikai 18,2% Latvijas vidusskolēnu apmeklē veselības mācības priekšmetu un saņem zināšanas par seksuālās un reproduktīvās veselības un kontracepcijas jautājumiem. Savukārt sabiedriskās politikas centra "Providus" pārstāvis Reinis Āboltiņš uzsvēra, ka nevajag jaukt tiesību, morāles un reliģijas aspektus, tādējādi atsevišķiem politiķiem sabiedrības maldināšanai izmantojot lielākās sabiedrības daļas nezināšanu šajos jautājumos.
Tikšanās laikā abas puses pauda gatavību sadarboties. "Sadarbība ar NVO ir vislielākais balsts mūsu darbā, tā ir iespējams nonākt līdz faktiskajai situācijai," uzsvēra tiesībsargs Jansons. Vienlaikus NVO pārstāvji pauda gandarījumu par tiesībsarga Jansona pozīciju attiecībā par nedzimuša bērna tiesībām. Tiesībsargs apliecināja, ka savu nostāju šajā jautājumā viņš nav mainījis.
Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centra, sabiedriskās politikas centra "Providus", Latvijas Ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācijas "Papardes zieds", resursu centra sievietēm "Marta" un Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas pirms šodien notikušās tikšanās tiesībsargam adresētajā vēstulē rakstīja, ka, neskatoties uz to, ka Latvija ikgadējā Pasaules ekonomikas foruma pētījumā "Dzimumu līdztiesība pasaulē" jau vairākus gadus tiek ierindota starp 20 labākajām valstīm pasaulē, "šobrīd Latvijā veidojas kustība, kas vērsta pretējā virzienā, - lai pamazām, bet noteikti panāktu sievietes tiesību ierobežošanu attiecībā uz iespēju brīvi un atbildīgi izlemt jautājumu par bērnu skaitu un viņu dzimšanas starplaikiem; piekļūt informācijai, izglītībai, kā arī līdzekļiem, kas ļauj viņām realizēt šīs tiesības, ko paredz gan nacionālie normatīvie akti, gan ANO Konvencijas par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu 16.pants".
NVO pārstāvji vēstulē norādīja, ka kustība savus mērķus formulējusi, kā "beztiesīgas bērna dzīvības vardarbīgas iznīcināšanas un tālākas morālo normu degradācijas sabiedrībā novēršanu", tomēr pēc satura šis mērķis vērsts uz būtisku sieviešu tiesību ierobežošanu ar valsts varas instrumenta - normatīvā regulējuma palīdzību, grozot Satversmi, Krimināllikumu, Seksuālās un reproduktīvās veselības likumu, Ārstniecības likumu un Bērnu tiesību aizsardzības likumu. "Uzsverot vienu tiesību jomu un piesaucot reliģiskus argumentus, nopietnam riskam tiek pakļautas sieviešu tiesības un spējas pilnvērtīgi lemt par savu rīcību, kā arī sabiedrības veselība," teikts vēstulē.
NVO pirms tikšanās tiesībsargam rakstiski pauda bažas, ka "kustības" iniciatori ir rīkojuši vairākus pasākumus, tostarp Tiesībsarga biroja telpās, kuri ir formulēti kā konferences un pēc kuriem ir pieņemtas šo iniciatoru parakstītas rezolūcijas, kas satur konkrētas likumdošanas iniciatīvas, kuras aktīvi tiek lobētas Saeimā.
Kā ziņots, 13.jūnijā Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas sēdē Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) rosināja veikt grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, nosakot ka katram bērnam no ieņemšanas brīža ir tiesības uz dzīvību un attīstības aizsardzību. Pašlaik spēka esošā Bērnu tiesību aizsardzības likuma redakcija paredz, ka "katram bērnam ir neatņemamas tiesības uz dzīvības un attīstības aizsardzību".
Tiesībsargs Jansons atbalsta iniciatīvu samazināt abortu skaitu Latvijā, tomēr uzskata, ka mērķis ir sasniedzams ar citiem līdzekļiem, nevis piedāvātajiem grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā. "Piedāvātā redakcija pēc sava gara ir atbalstāma un saprotama, bet ar aizliegumu nav iespējams atrisināt problēmu. Valsts uzdevums ir samazināt nevēlamu grūtniecības skaitu, izglītojot sabiedrību, it īpaši jauniešus, un sniedzot finansiālu un sociālu atbalstu esošiem un potenciāliem vecākiem. Valstij ir jāvelta īpašas rūpes, informējot ikvienu potenciālo vecāku par esošajām valsts un pašvaldību atbalsta iespējām," tiesībsargs viedokli iepriekš pauda Siliņa.
Arī Labklājības ministrija (LM) neatbalstīja Parādnieka piedāvātos grozījumus. LM Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Līvija Liepiņa sēdē norādīja - ja netiek pieminētas atrunas, tad šādas izmaiņas izskatās pēc abortu aizlieguma, tāpēc tās nevar atbalstīt. LM tā vietā iestājas par dažāda veida atbalsta pasākumu īstenošanu.
Parādnieks oponēja Liepiņai, skaidrojot, ka šādas normatīvā akta izmaiņas neizraisīs abortu aizliegšanu. Viņš uzsvēra, ka runa ir par sieviešu un vēl nedzimušo bērnu tiesību līdzsvarošanu. Visām iesaistītajām pusēm tāpat ir viens mērķis - samazināt abortu skaitu, pārliecināts ir politiķis. "Ne šodien, ne rīt dienaskārtībā nav jautājums par abortu aizliegumu," akcentēja Parādnieks.