Ar mērķi uzlabot demogrāfisko situāciju un veicināt nodokļu nomaksu, kā arī atjaunot uzticēšanos valsts sociālās apdrošināšanas sistēmai, šodien Ministru kabineta sēdē pieņemts lēmums no nākamā gada 1.janvāra samazināt ierobežojumus vecāku pabalsta, maternitātes pabalsta un paternitātes pabalsta apjomā.
Kā aģentūru LETA informēja labklājības ministres Ilzes Viņķeles (V) preses pārstāve Kristīne Liepa, pašlaik ir spēkā 2009.gadā noteiktie ierobežojumi ģimenēm ar bērniem piešķiramajiem un izmaksājamajiem valsts pabalstiem, kas noteikti līdz 2014.gada 31.decembrim.
Patlaban vecāku pabalsts par bērniem, kas dzimuši pēc 2010.gada 2.novembra, ir 80% no personas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, bet ja aprēķinātā pabalsta apmērs pārsniedz 11,51 latus dienā, izmaksājamā pabalsta maksimālais apmērs dienā ir 11,51 lats un 50% no summas virs 11,51 lata. No 2013.gada 1.janvāra maksimālais apmērs dienā būs 23,02 lati un 50% no summas virs 23,02 latiem, aģentūru LETA informēja Labklājības ministrijas (LM) pārstāve Zane Brīvmane.
Tāpat kopš 2010.gada maternitātes pabalsta un paternitātes pabalsta apmērs ir noteikts 80% apmērā no cilvēka vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Arī šo pabalstu maksimālais izmaksājamais apmērs dienā ir 11,51 lats un 50% no summas virs 11,51 lata. Līdzīgi kā vecāku pabalstam, arī maternitātes un paternitātes pabalstiem no nākamā gada maksimālais apmērs dienā būs 23,02 lati un 50% no summas virs 23,02 latiem.
Izmaiņām vecāku pabalsta, maternitātes pabalsta un paternitātes pabalsta apmēros ar 2013.gada 1.janvāri, salīdzinot ar 2013.-2014.gadā plānotajiem izdevumiem, papildus būs nepieciešami 6,5 miljoni latu 2013.gadā, savukārt 2014.gadā - 6,7 miljoni latu.
Kā žurnālistiem skaidroja LM valsts sekretāre Ieva Jaunzeme, ja patlaban vecāki var saņemt 350 latus plus 50% no aprēķinātās summas, kas pārsniedz 350 latus, tad no 1.janvāra varēs saņemt 700 latus plus 50% no summas, kas pārsniedz 700 latus. Pēc viņas teiktā, patlaban gandrīz 65% saņēmēju pabalstu griesti neietekmē.
LM vēlējusies atteikties no griestiem vispār, taču, kā skaidroja Jaunzeme, ja netiek uzlikti iemaksu griesti, pastāv risks, ka var notikt krāpnieciski darījumi, un ministrija nevēlas ar to riskēt.
Savukārt Viņķele žurnālistiem uzsvēra, ka iespējas atteikties no vairākiem ierobežojumiem, salīdzinot ar pagājušo gadu, būtiski uzlabojušās. Tomēr sociālajam budžetam tāpat nākamgad jāaizņemas no pamatbudžeta, tāpēc pilnībā atgriezties pirmskrīzes situācijā nav iespējams. Kad tas būs iespējams, viņa atturējās prognozēt. Viņķele arī atzina, ka nav aprēķinu par to, cik lielā mērā lēmums varētu palielināt jaundzimušu bērnu skaitu.
Ministre norādīja, ka šodienas lēmums ir laba ziņa topošajiem vecākiem. Pēc viņas vārdiem, vecāku pabalsti ir pietiekami nozīmīgs stimuls vecākiem, kas spēj nodrošināt ģimeni no ienākumiem no darba, turklāt tas viennozīmīgi stiprina ticību sociālās apdrošināšanas sistēmai. "Manuprāt, tā ir ļoti apsveicama iniciatīva un brīnišķīgs lēmums," teica Viņķele.
Ministre arī minēja, ka ir vairāki pētījumi, saskaņā ar kuriem nav tiešas saistības starp pabalstiem un bērnu skaitu, jo vecāki drīzāk izvērtē kompleksi situāciju un stabilitāti. Tomēr paredzamie ienākumi ir viens no būtiskākajiem faktoriem, līdz ar to arī prognozējama sociālās apdrošināšanas sistēma varētu kvalificēties šajā kategorijā.
Viņķele skaidro, ka, paaugstinot vecāku pabalstu griestus, tiks sniegts būtisks atbalsts personām ar vidējiem ienākumiem, kas viņus varētu motivēt saņemties lēmumam arī otrajam un trešajam bērnam.
Turklāt ar vecāku pabalsta griestu pacelšanu tiks panākts lielāks balanss starp ienākuma grupām. Pie pašreizējās situācijas pabalsta griestu paaugstināšana maksimālo iespējamo atbalsta saņēmēju skaitu palielinās par 20% personu, turklāt patlaban paliek vairs tikai 15% personu, kuru bruto ienākumi ir virs 700 latiem mēnesī un kuriem šis pabalsts nekalpo kā galvenā motivācija, lai izšķirtos par bērnu laišanu pasaulē, uzsver Viņķele.
LM uzskata, ka valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu apmēru ierobežojumu turpmāka piemērošana ģimenēm ar bērniem izmaksājamiem pabalstiem negatīvi ietekmē cilvēku motivāciju legāli strādāt un veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas, kā arī neveicina demogrāfiskās situācijas uzlabošanos valstī. Tāpēc turpmākā ierobežojumu piemērošana vairs nebūtu sociālekonomiski lietderīga, bija teikts LM sagatavotajā, valdības šodien izskatītajā informatīvajā ziņojumā "Par sociālās aizsardzības jomas tiesību normu, kurām jāsāk darboties 2013.-2015.gadā, ieviešanas izvērtējumu".