Sarunās par Eiropas Savienības (ES) jauno daudzgadu budžetu panākts zināms progress Latvijai prioritārajās jomās, tostarp par kohēzijas finansējuma apjomu 2014.-2020.gadam, taču Latvijai turpmākajā sarunu procesā jāturpina aktīvi aizstāvēt savas intereses mūsu valstij būtiskajās jomās.
Sarunas par ES jauno daudzgadu budžetu 2014.-2020.gadam bija viens no 28.jūnija un 29.jūnija Eiropadomes samita darbakārtības jautājumiem, līdzās situācijai eirozonā, ES tālākai ekonomiskai un monetārai integrācijai. "Šodienas sarunā ar Ārlietu ministrijas un citu ministriju pārstāvjiem secinājām, ka Latvijas līdzšinējā koordinētā sadarbība daudzgadu budžeta sarunās devusi pirmos rezultātus," norāda Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica. "Valdības pārstāvju, diplomātu, Saeimas deputātu un no Latvijas ievēlēto Eiroparlamenta deputātu, kā arī sociālo partneru savstarpēji saskaņotās rīcības rezultātā panākts, ka, piemēram, budžeta sarunu ietvarā iestrādāta kohēzijas piešķīruma ierobežojuma dažādošana, kas attiektos uz četrām valstīm, tostarp Latviju. Tas nozīmē Latvijai labas izredzes saglabāt kohēzijas finansējumu līdzšinējā apjomā, kas mūsu valstij būtu ļoti nozīmīgs panākums," pauž Z.Kalniņa-Lukaševica. Komisijas vadītāja atzīmē, ka arī otrajā Latvijai prioritārajā ES daudzgadu budžeta sarunu jomā - par lauksaimniecības tiešmaksājumu palielināšanu Latvijas viedoklis ir sadzirdēts. Z.Kalniņa-Lukaševica uzver, ka galīgo lēmumu par jauno ES daudzgadu budžetu plānots pieņemt līdz šī gada beigām, tādēļ Latvijai aktīvi jāturpina paust nostāju abos šajos būtiskajos jautājumos. Arī Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece ES Ilze Juhansone pauda gandarījumu par saskaņoto viedokli, kādu līdz šim Briselē un ES dalībvalstīs pauduši Latvijas politiķi un sabiedrisko organizāciju pārstāvji. Vēstniece atzina, ka arī Latvijas parlaments, ņemot vērā līdzšinējo aktīvo līdzdalību daudzgadu budžeta sarunu procesā, radījis respektu un tā loma Briselē tiek novērtēta. Tāpat liela nozīme ir Baltijas valstu sadarbībai, visos ES politikas līmeņos paužot saskaņotu nostāju par nepieciešamību saglabāt kohēzijas finansējuma apjomu un palielināt lauksaimniecības tiešos maksājumus, atzīmēja I.Juhansone.
Informējot par tālāko sarunu procesu, I. Juhansone darīja zināmu, ka pašlaik notiek darba tālāka nodošana no Dānijas prezidentūras Kipras prezidentūrai uz sarunu ietvara bāzes, un jūlija vidū plānotas divpusējās konsultācijas, kam sekos neformāla ES lietu ministru sanāksme augusta beigās, lai oktobra sākumā būtu skaidri pirmie aptuvenie skaitļi. Šobrīd ir uzstādīts mērķis panākt vienošanos līdz šī gada beigām, sacīja vēstniece. Tāpat šodienas sēdē tika apspriests progress sarunās par Eiropas Savienojumu instrumentu (CEF), enerģētikas projektiem, Baltijas valstu pārrobežu sadarbības platformu izglītības, tehnoloģiju un inovāciju jomā BIRTI un finanšu transakciju nodokli. Komisijas priekšsēdētāja izteica pateicību Ārlietu ministrijai, Finanšu ministrijai, Zemkopības ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai, Ekonomikas ministrijai un Satiksmes ministrijai par sniegto visaptverošo pārskatu attiecībā uz ES daudzgadu budžeta sarunām. Sēdes gaitā īpaši tika akcentēta Eiropas Parlamenta loma budžeta sarunās.