Formāli pašvaldības uzņēmums Rīgas dārzi un parki nav pārkāpis noteikumus, nodarbinot tā sauktos bezdarbniekus simtlatniekus, taču pēc būtības uzņēmums nedrīkstēja atlaist strādniekus, lai viņu vietā darbā pieņemtu citus – tādus, kuriem algu maksā valsts.
Pēc pārbaudes un saceltā skandāla Rīgas dārzi un parki ir atjaunojuši darbā atlaistos cilvēkus, Neatkarīgajai atzina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) projektu vadītājs Edgars Vidžups, uzsverot, ka pārbaudes lieta vēl nav pabeigta un nav pieņemts galīgais lēmums.
Strādnieku atlaiž, lai viņa vietā pieņemtu citu – bezdarbnieku, kuram valsts maksā simt latu stipendiju, – NVA redzeslokā nonākušas jau vairākas pašvaldības, kuras, iespējams, pārkāpušas noteikumus. Darba vietai, kurā tiek pieņemts simtlatnieks, jābūt brīvai vismaz četrus mēnešus vai izveidotai pilnīgi no jauna.
Atjaunos atpakaļ
Neatkarīgās rīcībā ir informācija, ka vairākās pašvaldību iestādēs gan Rīgā, gan rajonos bezdarbnieki par 100 latu stipendiju ir pieņemti pirms tam no darba atbrīvotu strādnieku vietā, – galvenokārt tie ir vienkāršu, mazkvalificētu darbu veicēji. Piemēram, kādā rajona pilsētā iedzīvotāji novērojuši, ka pirms tam sētniece slaucījusi ielu, tagad to dara bezdarbnieki. Pašlaik par vairākiem šādiem gadījumiem notiek pārbaude, viens no uzņēmumiem ir Rīgas dārzi un parki, otrs – Liepājas slimnīca, kur pēc pārbaudes pārkāpumi nav konstatēti.
Attiecībā uz situāciju Rīgas dārzos un parkos NVA speciāliste Iveta Kancēna uzsver: "Ja apstiprināsies, ka ar projekta stipendiātiem tika aizvietoti atlaistie darbinieki, būs jāskata jautājums par projektā ieguldītās naudas atmaksu. Parakstot līgumu, pašvaldības piekrīt nosacījumam un zina, ka darba vietas ir jāveido no jauna, un mēs ceram, ka tas tomēr tiek ievērots." Pārbaudot uzņēmumu, formāli nekādi pārkāpumi neesot atklāti, norāda E. Vidžups, proti, ar dokumentiem viss ir kārtībā, taču tikko no viņiem saņemts paskaidrojums, ka viņi atjaunos atlaistos cilvēkus. Tas zināmā mērā saistīts ar izskanējušo skandālu. "Tas neattaisno viņu rīcību, mēs kategoriski iestājamies pret cilvēku atbrīvošanu no amata, lai aizvietotu viņus ar simtlatniekiem. Nevēlamies pieļaut, ka uz šā projekta rēķina tiek samazināti štati," uzsver E. Vidžups. Tajā pašā laikā viņš atzīst, ka "nevaram aizliegt pašvaldībām samazināt izdevumus un vispār atlaist cilvēkus".
Notiek pārbaudes
Rīgas dārzu un parku gadījums nav vienīgais. Pārbaudes veiktas vairākās pašvaldību iestādēs, taču pagaidām pārkāpumi nav konstatēti. NVA jau pārbaudījusi situāciju arī Liepājas slimnīcā, kur sākotnējā informācija liecināja: no darba atbrīvotu medicīnas māsu un sanitāru vietā pieņemti bezdarbnieki par simt latiem. Taču izrādās, tas nav tiesa, un bezdarbnieki ir nodarbināti fiziskos un labiekārtošanas darbos, kas notiek slimnīcas teritorijā. Liepājā pašlaik strādā 492 stipendiāti. E. Vidžups norāda, ka drīzumā sāksies pastiprināta kontrole pašvaldībās par šīm 100 latu darba vietām.
Darbs, ko neviens nav darījis
Programmas mērķis ir dot bezdarbniekiem tādus darbus, kurus līdz tam neviens nav darījis. Pašvaldībām ir jāizveido pilnīgi jaunas darba vietas vai arī jāatjauno darba vietas, kurās jau ilgāku laiku – vismaz četrus mēnešus – neviens nav strādājis. Pieņemt darbā par 100 latu stipendiju nevar bezdarbnieku, kas iepriekš tajā pašā darbā strādājis, bet atlaists. I. Kancēna min piemēru: ja kādas konkrētas pašvaldības sētnieks Jānis tiek atlaists no darba, tad viņš tieši tajā pašā vietā par sētnieku "stipendiātu programmā" nevar atgriezties vēl gadu, pat ja viņš atbilst visiem pasākuma nosacījumiem (ir reģistrējies kā bezdarbnieks un nesaņem pabalstu).
Darba praktizēšanu ar stipendiju finansē Eiropas Sociālais fonds. Tā kā pašvaldībai nav jāpiedalās ar savu finansējumu, tas, protams, ir izdevīgāk nekā algot vienkāršu strādnieku. Tāpēc nevar izslēgt, ka atsevišķas pašvaldības būtu ieinteresētas atlaist darbinieku, lai viņa vietā pieņemtu valsts apmaksātu stipendiātu.