Veselības ministrija vēlas panākt grozījumus likumā Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu, lai pašvaldībām būtu tiesības papildus esošajiem ierobežojumiem aizliegt smēķēt tur, kur tās uzskata par nepieciešamu.
Piemēram, pie ieejas izklaides vietās, uz daudzdzīvokļu ēku balkoniem, lodžijām, kā arī pie atvērta loga.
Tiesa, vēl ejams garš un ilgs ceļš, līdz Veselības ministrijas ierosinātās izmaiņas likumā varētu stāties spēkā. Ozolnieku novada dome, kas saķērās ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Edmundu Sprūdžu, jebkurā brīdī ir gatava atjaunot aizliegumu smēķēt pie atvērta loga, uz namu lodžijām un balkoniem. Pašvaldība tā rīkojās, reaģējot uz iedzīvotāju sūdzībām, jo daudzdzīvokļu namos pīpmaņu dūmi piesmirdina citu iedzīvotāju dzīvokļus. Pēc ministra rīkojuma, šī pašvaldība jau apstiprinātos sabiedriskās kārtības noteikumus bija spiesta atcelt. Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs Māris Ainārs atkāpties negrasās un 28. jūnijā piedalījās valsts sekretāru sanāksmē, kur tika skatīti grozījumi. Domes sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Kairiša Neatkarīgajai sacīja: «Tiklīdz būs iespējams, mēs šos noteikumus atjaunosim, un mums tie darbosies.»
Ozolnieku pieredzi vēlas uzzināt daudzas Latvijas pašvaldības, kas būtu gatavs rīkoties līdzīgi, bet pagaidām izvēlējušās nogaidošu pozīciju.
Pēc šīs jezgas Veselības ministrija ierosināja pašvaldībām noteikt tiesības paredzēt papildu smēķēšanas aizliegumus vai ierobežojumus. Grozījumu projekts paredz pašvaldību domei tiesības izdot noteikumus, kuros ir noteikti papildu smēķēšanas aizliegumi vai ierobežojumi, lai pasargātu iedzīvotājus no pakļaušanas tabakas dūmu ietekmei. Pašvaldībai arī būtu jānosaka, kādā veidā tā nodrošinās smēķēšanas ierobežojumu efektīvu kontroli. E. Kairiša piebilst, ka droši vien ne visās pašvaldībās papildu aizliegumi vai ierobežojumi ir nepieciešami.
Taujāts par pašvaldību tiesībām lemt par vietējo iedzīvotāju interesēm, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Jānis Kalviņš uzreiz brīdina, ka izteiks savu emocionālo viedokli: «Es vienmēr esmu par to iestājies, kopš 1989. gada. Jo stipras valsts pamatā ir stipras pašvaldības. Bet Latvijā dara daudz ko tādu, lai pašvaldības vājinātu, sasietu rociņas. Ja cilvēki ir ievēlējuši savus deputātus, tad deputāti lai arī spriež! Valdībai būtu vieglāk strādāt, ja tā uzticētos pašvaldībām.» Jāatgādina, ka E. Sprūdža vadītās ministrijas noraidījums Ozolnieku novada domes iniciatīvai tika pamatots ar pašreizējo likumu – tas nepilnvaro pašvaldību papildus noteikt paredzētos smēķēšanas aizliegumus, kādi jau ir likumā.
Pašlaik likuma izmaiņu bremzes pedāli ir nospiedusi Latvijas Darba devēju konfederācija, kas uzskata, ka nav nepieciešams papildināt tabakas izstrādājumu reklāmas definīciju, kā arī pašvaldībām nav nepieciešama atļauja papildus ierobežot smēķēšanu, jo likums jau tagad ir pietiekami stingrs.
***
VIEDOKLIS
Pēteris APINIS, Latvijas Ārstu biedrības prezidents:
– Veselības ministrija pusgadu nespēja pat pakustināt pilnīgi visiem saprotamu normu – pašvaldībai jādod tiesības noteikt, kur savā teritorijā drīkst smēķēt un kur ne. Šo jautājumu virzīja Ozolnieku novada dome, un tai pretojās tabakas industrijas nopirkts politikas pārpratums Sprūdžs. Vēlāk tabakas industrija piesaistīja jaunu lobiju – Pēteri Leiškalnu, kas formāli pārstāv Latvijas Darba devēju konfederāciju. Atgādināšu Ozolnieku novada notikumus. Lodžiju, kurā tika izlikts zīdainis, regulāri apsmēķēja citas lodžijas īpašnieks, tātad – mēģināja noslepkavot šo bērnu. Smēķēšana bērna klātbūtnē nozīmē bērna pasīvo smēķēšanu. Katra bērna veselība un dzīvība ir nozīmīgāka par jebkuras atkarīgas personas (smēķēšana ir atkarība) labsajūtu un vēlmēm. Latvijas Ārstu biedrība Saeimā uzturēs priekšlikumus par aizliegumu smēķēt darbavietās, sporta celtnēs, valsts un pašvaldību iestāžu ēkās un teritorijās, dzīvojamo ēku koplietošanas telpās, lodžijās un balkonos. Diemžēl 11. Saeima ir ļoti lēnīga un neizlēmīga, likumdošana virzās ļoti gausi.