Ilustrējot pret Sarkandaugavas termināļu smakošanu sākto cīņu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) amatpersonas vakar devās uzņēmumu biedēšanas vizītē. Vismaz līdz šim nepatīkamas smakas bijis neatņemams naftas produktu pārkraušanas rūpala blakusprodukts.
Tagad situācija mainīšoties un smakas būs mazāk, jo tāda esot politiskā griba. Kā lielu panākumu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs min ar Rīgas domi panākto vienošanos vērt vaļā pārskatīšanai pilsētas gaisa aizsardzības plānu: «Beidzot par šo lietu mēs runājam nopietni!»
Mainīs nosacījumus
Iedzīvotāju sūdzību birums un paaugstināta politiķu aktivitāte ir vērojama kopš 25. un 26. maija, kad sakritības dēļ termināļu teritorijā notika īpaši intensīva naftas produktu pārkraušana. Uz sliedēm bija ļoti daudz cisternu un piestātnē vēl ienāca tankkuģis. Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes Kontroles daļas pārstāvis Elmārs Jasinskis skaidro, ka šāds nevienmērīgs darbs arī izraisīja paniku iedzīvotājos un pieļaujamo piesārņojuma normu pārsniegumu mēraparātā. Gaisā ļoti lielā koncentrācijā bija nonācis benzols, kas tiek lietots oktānskaitļa paaugstināšanai, proti, sliktas degvielas uzlabošanai. Tagad iedzīvotāji satraucas un sajūt smakas, jau ieraugot tuvojamies kuģi.
Līdz šim sarkandaugaviešu sūdzības tika skatītas individuāli, taču tagad, krasi pasliktinoties gaisa kvalitātei, nolemts analizēt situāciju kopumā. Tajā pašā laikā E. Jasinskis atzīst – pilnīgi atbrīvoties no smakas nav iespējams. Pat ja politiķi to pieprasa.
Taču var pārskatīt uzņēmumiem izsniegtās piesārņojošās darbības licences un mainīt tajās kaut kādus nosacījumus, cerot, ka to kopsumma smakas mazinās līdz iedzīvotājiem pieņemamam līmenim. Iespējamie risinājumi ir vairāki – var pārskatīt kraušanas ilgumu, ātrumu, vagonu skaitu, kas vienlaikus atrodas estakādē, uzstādīt tvaika nosūkšanas iekārtas un monitoringa aparatūru. Tādi radikāli pasākumi kā vairāk smirdošo uzņēmumu slēgšana vai iedzīvotāju pārvietošana gan netiek plānoti.
Pirmie bijuši bunduļi
Ieelpojot dažādus naftas izcelsmes izgarojumus, še mītošie rīdzinieki spiesti saskarties ar vēsturiski pieļautu stratēģiskas plānošanas kļūdu. Dzīvojamām mājām nebūtu jāatrodas industriālajā zonā. Uz to norāda arī uzņēmumu pārstāvji – viņi, tāpat kā iedzīvotāji, ir šīs situācijas ķīlnieki. Kompānijas Premium Oil valdes loceklis Igors Tračums retoriski vaicā: «Kur tad toreiz skatījās būvvalde, kad atļāva uzcelt tās mājas?» Sākotnēji gan tajās dzīvoja tikai darbinieki, bet laika gaitā dzīvokļi mantoti, pārdoti, un attiecīgi iecietība pret ostas uzņēmumiem ir stipri kritusies.
Arī Woodison Terminal tehniskais direktors Aleksandrs Judins stāsta, ka degvielas tvertnes te atradušās vēl 1943. gadā – uzceltas vācu armijas vajadzībām. «Mēs strādājam un gribam turpināt strādāt, bet pašlaik izveidojusies nenormāla situācija!» Sabiedriskā doma tiek noskaņota pret termināļiem kā tādiem, tai skaitā ar politiķu palīdzību. Taču neatkarīgi no tā, kas šai teritorijā bija pirmie – naftas bunduļi vai iedzīvotāji, kompromiss panākams, vien abām pusēm piekāpjoties un nākot otrai pretim.
Jāmeklē īstās tehnoloģijas
Šobrīd uzņēmēji satraukušies, ka vispārējā smaku apkarošanas eiforijā tiks nodarīts kaitējums viņu biznesam un caur to – valsts tautsaimniecībai. Uzņēmuma ManTess valdes priekšsēdētājs Kārlis Andersons saka: «Te ir nepieciešams izsvērts risinājums. Visu var izdarīt ļoti ātri – aizliegt, un smaku nebūs. Bet nebūs arī neviena vagona.» Nebūs arī darba 156 cilvēkiem šajā uzņēmumā un vēl citiem simtiem – pārējos sešos termināļos. Sakritības dēļ vai varbūt tomēr saudzējot ministrijas amatpersonu degunus ManTess apmeklējuma laikā, teritorijā patiešām nav neviena vagona un nav arī nekādas smakas. Kad vagoni ir, smakai līdz tuvākajai dzīvojamajai mājai jāceļo tikai 104 metri.
K. Andersons apgalvo, ka tic tādu tehnoloģiju eksistencei, kas ierobežotu smaku izplatību un iedzīvotāju neērtības samazinātu līdz minimumam, vienlaikus ļaujot strādāt uzņēmumiem. Lai tās atrastu, ManTess rosina organizēt Rīgas brīvostas paspārnē plašu konsīliju, kurā piedalītos zinātnieki, nozares spēlētāji, politiķi un ierēdņi: «Jācer, ka mūsos ieklausīsies.