Valsts augu aizsardzības dienests "tomātu lietā" izbeidz lietu pret dārzniecības īpašnieci

Valsts augu aizsardzības dienesta direktore Kristīne Kjago strīdīgajā "tomātu lietā" pieņēmusi lēmumu izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu pret dārzniecības "Neslinko" īpašnieci Elgu Bražūni, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Valsts augu aizsardzības dienestā.

Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā Zemkopības ministrijas (ZM) izveidotās darba grupas izstrādātos priekšlikumus grozījumiem Sēklu aprites likumā, lai sakārtotu normatīvos aktus par dārzkopības entuziastu klubu pienākumiem un tiesībām, kā arī augu kolekcijām.

Bražūne biznesa portālam "Nozare.lv" pauda gandarījumu par lietas izbeigšanu un pateicās visiem, kas nepalika vienaldzīgi un aizstāvēja Latvijas dārzkopju iespējas audzēt savos dārzos šķirņu daudzveidību. "Paldies visiem, kas atbalsta dārzeņu šķirņu daudzveidību un sēklu brīvību," sacīja Bražūne.

Jau ziņots, ka administratīvā pārkāpuma lieta tika sākta par tomātu šķirņu sēklu, iespējams, neatļautu tirdzniecību Rīgas Dārzkopības kluba pasākumā 28.janvārī.

Iepriekš, 5.aprīlī, plānotā atkārtotā lietas izskatīšana jau tika pārcelta par vienu mēnesi un tai vajadzēja notikt 7.maijā, tomēr to atkārtoti pārcēla uz nenoteiktu laiku maija vidū, bet pēc tam sakarā ar "lietas skaidrošanas apstākļiem" termiņš tika pārcelts uz 4.jūniju. Pēc tam to kārtējo reizi pārcēla uz 4.jūliju.

Kā iepriekš "Nozare.lv" informēja Bražūne, viņai adresētajā Valsts augu aizsardzības dienesta vēstulē kā atcelšanas iemesls minēta nepieciešamība iepazīties ar līdzīgu konfliktu risināšanas pieredzi Eiropas Savienībā un vairāku neskaidru jautājumu precizēšana saistībā ar sēklu apriti.

Savukārt Zemkopības ministrijā skaidroja, ka ministrija nosūtījusi jautājumu Eiropas Komisijai un esot svarīgi sagaidīt EK atbildi, lai izstrādātais grozījumu projekts normatīvajos aktos būtu atbilstošs EK skaidrojumam.

Jau ziņots, ka 28.janvārī Rīgas dārzkopības entuziastu kluba "Tomāts" telpās pasākumā par šķirņu tomātu audzēšanu pieredzē dalījās dārzniecības "Neslinko" vadītāja Elga Bražūne. Pasākumu apmeklēja vairāk nekā 150 dārzkopji, un interesentiem bija iespējams dārzniecības kolekcijas šķirnes iemainīt pret "dāvinājumu".

Kā skaidroja dārzkopji, uz pasākumu neaicināti ieradušies Valsts augu aizsardzības dienesta darbinieki, kuri iegādājās vienu šķirni un tūdaļ to kvalificēja kā tirdzniecību, un noformēja pārbaudes aktu. Vēlāk ierēdņi ieradušies dzīves vietā pie Bražūnes un noformējuši administratīvā pārkāpuma protokolu, balstoties uz iepriekšējo pārbaudes aktu.

Tikmēr Valsts augu aizsardzības dienesta direktores vietnieks Raivis Grosbārdis norādīja, ka uz minēto sapulci drīkstējis ierasties ikviens interesents un pasākumā nekas nav liecinājis par dāvinājumu.

"Civillikuma izpratnē dāvinājums ir bezatlīdzības darījums, bet šeit tika noteikta maksa, par kuru šīs sēklu paciņas var iegūt savā īpašumā, kā arī, iedodot lielāku naudas summu, tika izsniegts atlikums. Sēklu tirdzniecību konstatēja ne tikai dienests, bet tirdzniecības pārkāpumus konstatēja arī Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvji," norādīja Grosbārdis.

Viņš sacīja, ka pasākumā konstatēta nepārbaudītu sēklu tirdzniecība, sēklu saiņojuma marķējuma neatbilstība normatīvo aktu prasībām un nereģistrētu šķirņu tirdzniecība. Atbilstoši tiesību aktiem pārdot drīkst tikai tās šķirnes, kas reģistrētas Eiropas Savienības kopējā katalogā.

Latvijā

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Rīgā, šodien tika atvērta bijušās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas grāmata "Dzejas struktūras loģika un poētika latviešu dainās" angļu valodā, aģentūru LETA informēja Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtā. Grāmatu izdevusi izdevniecība "Pētergailis". Tās dizaina autors Ivo Grundulis, atbildīgā redaktore - Inguna Cepīte, redaktors - Kārlis Freibergs. Zinātniece, folkloras pētniece Vīķe-Freiberga savu 85 gadu jubileju atzīmēja, apgādā "Pētergailis" laižot klajā cikla "Trejādas saules" sējumu "Kosmoloģiskā saule" angļu valodā, lai ar latviešu dainām iepazīstinātu arī starptautisko auditoriju. Vīķe-Freiberga veikusi pētījumus par latviešu tautas dziesmu semiotiku, poētiku un struktūru. Šajā darbības posmā sagatavotas vai publicētas desmit grāmatas, ap 160 rakstu, monogrāfiju un grāmatu nodaļu, sniegtas vairāk nekā 250 runu un zinātniski referāti angļu, franču un latviešu valodā.