Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nākamgad nolēmusi nopietni ķerties pie latvāņu apkarošanas, bet jau šogad ir sākti sagatavošanās darbi.
VARAM Sabiedrības informēšanas nodaļas pārstāve Kristīne Barševska aģentūru LETA informēja, ka šogad svarīgākais uzdevums ir apzināt, cik plašas valstī ir latvāņu skartās teritorijas. Lai to noskaidrotu, VARAM speciālisti sadarbojas ar Zemkopības ministriju un apzina šīs platības, jo dati par šī auga izplatību ir novecojuši.
Pēc tam kad tiks noskaidrots, cik liela ir latvāņu izplatība, varēs lemt par konkrētiem pasākumiem, kā tos apkarot un par nepieciešamo finansējumu. Visticamāk, līdzekļus latvāņu apkarošanai meklēs valsts budžetā.
Saskaņā ar līdz šim apkopoto informāciju visvairāk latvāņu ir sastopami Madonas, Cēsu, Dagdas, Siguldas, Neretas un Viļānu novadā.
Sosnovska latvānis Latvijā ieviests mākslīgi 1948.gadā, kad tas tika atvests no Kaukāza republikām kā lopbarības augs.
Gadu gaitā tas izpleties savvaļā un tagad ir bīstamākā no Latvijā sastopamajām invazīvajām sugām.
Sosnovska latvānis izplatās nekoptās lauku zemēs, kurās agrāk tika veikta lauksaimnieciskā darbība, vietām pāriet mežos, upju ielejās, krūmājos. Auglīgā augsnē tas var sasniegt līdz četru metru augstumu.
Sosnovska latvāņa sula ir fototoksiska. Tai nonākot kontaktā ar ādu un apstarojot ar ultravioletajiem stariem, tiek aktivēta indīgā sula. Ja nekavējoties sula netiek nomazgāta, tā izraisa ādas kairinājumu, apdegumu un uztūkumu, kā arī sūrstošas, ilgi nedzīstošas čūlas.