Oficiālā publikācija elektroniskā formā būs par 30% lētāka nekā papīra izdevums

Oficiālā laikraksta "Latvijas Vēstnesis" izdošana elektroniskā formā būs par aptuveni 30% lētāka nekā šī paša laikraksta izdošana papīra formā, šodien preses konferencē pastāstīja Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis.

VSIA "Latvijas Vēstnesis" valdes priekšsēdētāja Daina Ābele savukārt informēja, ka elektroniskās publikācijas ieviešanā tika ieguldīti aptuveni 200 000 latu. Visa šī nauda esot tērēta tikai un vienīgi no "Latvijas Vēstneša" iekšējā budžeta līdzekļiem.

Ābele atzina, ka informācijas tehnoloģiju laikmetā papīra formāta "Latvijas Vēstneša" abonentu skaits ir ievērojami sarucis. Piemēram, šā gada sākumā "Latvijas Vēstnesi" papīra formā abonēja vairs tikai 24 privātpersonas. Protams, starp abonentiem ir daudz vairāk juridisko personu.

Taču kopš 1.jūlija, lai iepazītos ar oficiālajām publikācijām, nevienam vairs nekas nav jāabonē, jo "Latvijas Vēstnesi" ikviens bez maksas var lasīt internetā, turklāt vietnē "www.vestnesis.lv" publicētajai informācijai ir juridisks spēks, ko apliecina elektroniskais paraksts ar laika zīmogu. Elektroniskā parakstīšana tiek nodrošināta sadarbībā ar VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC).

Kā aģentūru LETA informēja LVRTC tirgzinības vadītāja Ilze Svikliņa, centra piedāvātais elektroniskā paraksta risinājums ļauj parakstīt lielu daudzumu elektronisko dokumentu vienlaicīgi - līdz pat 9000 dokumentu stundā, piešķirot tiem juridisku spēku. "Masveida parakstīšana ir piemērots risinājums arī bankām un lieliem uzņēmumiem automātisko rēķinu, paziņojumu parakstīšanai un nosūtīšanai," piebilda Svikliņa.

Lazdovskis preses konferencē atzina, - lai gan līdz šim Latvijā oficiālā publikācija bija tikai tā, kas izdota papīra formā, praksē uzziņai tāpat biežāk tika izmantota elektroniskā publikācija, kurai gan nebija juridiska spēka.

Atbildot uz aģentūras LETA jautājumu par atšķirībām starp vietnēm "www.vestnesis.lv" un "www.likumi.lv", Ābele paskaidroja, ka oficiālās publikācijas statuss ir vienīgi tam, kas publicēts "www.vestnesis.lv", jo vortālā "www.likumi.lv" atrodamas tiesību aktu konsolidētās versijas, kuras saskaņā ar Latvijas likumiem ne Saeimai, ne valdībai nav pienākuma apstiprināt. Tomēr par šo konsolidēto versiju sagatavošanu ir atbildīga TM, tāpēc tām var uzticēties, atzina Ābele.

VSIA "Latvijas Vēstnesis" valdes priekšsēdētāja uzsvēra, ka Latvijai tagad ir viena no modernākajām oficiālajām elektroniskajām publikācijām Eiropā. Pārejai uz elektronisko publikāciju "Latvijas Vēstnesis" esot bijis gatavs jau divus gadus, taču uzņēmuma iekšienē nemitīgi valdījis satraukums par to, kā visas šīs pārmaiņas izdosies īstenot.

Šodien ir iznācis pirmais elektroniskais "Latvijas Vēstneša" numurs, kuram ir juridisks spēks. Prezentējot to, oficiālās elektroniskās publikācijas ieviešanas projekta vadītājs Artis Trops žurnālistiem skaidroja, ka izdevumu varēs lasīt gan "HTML", gan "PDF" formātā. Trops atzīmēja arī to, ka turpmāk būs vienkāršāk veidot precīzas atsauces uz normatīvajiem aktiem, jo katrai oficiālajai publikācijai būs savs unikāls numurs, pēc kura to varēs identificēt.

Kā jau elektroniskiem dokumentiem, "Latvijas Vēstnesī" turpmāk ērtāka būs arī jebkura veida tiesību aktu meklēšana, proti, nebūs fiziski jāpāršķirsta laikraksti, bet meklēšanu varēs veikt automatizēti.

LETA jau ziņoja, ka 1.jūlija Latvijā sāka darbojas oficiālā elektroniskā publikācija, kas bez maksas ir pieejama interneta mājaslapā "www.vestnesis.lv". Tas nozīmē, ka tagad izdevumam "Latvijas Vēstnesis" elektroniskā formā ir juridisks spēks.

Tomēr arī papīra laikraksts "Latvijas Vēstnesis" turpinās iznākt vēl pusgadu, līdz 2013.gada 1.janvārī to pilnībā aizstās tikai un vienīgi elektroniskā publikācija. To visu paredz šā gada 31.maijā Saeimā pieņemtais Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likums.

Latvijā

Patlaban Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojam aktīvā lietvedībā ir 74 Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lietas, otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē deputātus informēja Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Elīna Luīze Vītola.

Svarīgākais