Konflikts LGS kolektīvā virzās uz izlīgumu

Līdz pat tiesai nonākušajā konfliktā starp uzņēmuma Latvijas Gaisa satiksme (LGS) vadību un daļu dispečeru vērojamas izlīguma pazīmes. Galvenā cīnītāja – arodbiedrības vadītāja Aušra Straume – esot atgriezusies darbā, gan pagaidām ne pie lidojumu vadības pults.

Galavārdu strīdā par viņas tālāko karjeru tiesa teiks rudenī. Taču publiskajā telpā pasprukušajam skandālam varētu būt arī plašākas konsekvences – uzņēmumā tiek apspriesta nepieciešamība paaugstināt prasības attiecībā uz dispečeru izglītību. Tam būtu nepieciešamas izmaiņas likumos. Šobrīd gaisa satiksmes vadība pēc attiecīgas apmācības tiek uzticēta arī vidusskolas beidzējiem. Kā skaidro uzņēmuma valdes juridiskais padomnieks Guntis Akmeņkalns, šāda situācija izveidojusies vēsturiski. Agrāk uzskatīts, ka dispečera darbā izšķirošs ir reakcijas ātrums, savukārt intelekts vērtēts vien kā otršķirīga kvalitāte. Sak` pie ekrāna nav laika filozofēt. Taču mūsdienās situācija mainījusies kā debesīs, tā arī uz zemes – gan no intensitātes, gan drošības viedokļa. Un, pieaugot uzņēmuma un tā darbinieku atbildībai, nepieciešams spēcīgāks intelektuāls pamats, uz kā to balstīt, uzskata padomnieks: «Te ir cilvēki, kas joprojām nesaprot, kur viņi atrodas.»

Jāatgādina, ka plašo skandālu izraisīja lidojumu drošuma apšaubīšana saistībā ar dispečeru izvirzītajām atalgojuma un sociālā nodrošinājuma prasībām. Kaut gan ziņojums Satiksmes ministrijai tika iesniegts Latvijas Gaisa satiksmes vadības dispečeru arodbiedrības – tātad vairāku desmitu darbinieku – vārdā, finālā tas pavērsās personiski pret pašu arodbiedrības vadītāju. Dienesta izmeklēšanā tika konstatēts, ka LGS darbība nekādi neapdraud lidojumus Latvijas gaisa telpā (to apstiprināja arī uzraugošās institūcijas) un tracis sacelts vienīgi, cīnoties par lielākiem atalgojuma labumiem. Komisija ieteica atbrīvot arodbiedrības vadītāju no darba. Savukārt Satiksmes ministrija distancējās no konflikta, atvēlot uzņēmuma valdes priekšsēdētājam Dāvidam Tauriņam pašam diskrēti atrisināt konfliktu. Ar biroja vadītāja Aivja Freidenfelda starpniecību satiksmes ministrs Aivis Ronis Neatkarīgajai darīja zināmu vien to, ka arodbiedrības pieprasītā LGS valdes atbrīvošana nenotiks.

Vēl pagājušo ceturtdien turpinājās diskusijas par A. Straumes atbrīvošanu no darba, tomēr uzņēmuma vadība acīmredzot izlēmusi rīkoties diplomātiskāk. Kā informē uzņēmuma Administratīvā departamenta vadītāja vietniece Iveta Virse, trīs mēnešu termiņš, uz kuru darbiniece bija atstādināta, šobrīd noslēdzies, un viņa atgriezusies darbā. Pie lidojumu vadības pults viņa gan joprojām netiek pielaista un veicot citus pienākumus. Uzņēmums gaidīs, ko rudenī lems tiesa, kurā A. Straume apstrīdēja savas atstādināšanas likumību. Jāpiebilst, LGS pat gribot nevarētu tik vienkārši atbrīvoties no neērtās darbinieces, jo bez arodbiedrības piekrišanas tas iespējams tikai caur tiesu. Un A. Straumei uzņēmumā ir gana daudz lojālu kolēģu. Neoficiāla informācija liecina, ka dispečeri pat metuši naudu viņas atbalstam.

Tomēr arī pati arodbiedrības vadītāja šķiet noskaņota uz konflikta noregulēšanu un kompromisa panākšanu, jo teorētiski iespējamā atbrīvošana ar pantu par darba devēja uzticības zaudēšanu viņai liegtu iespēju turpināt darbu savā profesijā. Ar advokāta Riharda Mora starpniecību no komentāriem viņa atsakās. «Mēs nekādi negribam kaitēt darba devēja reputācijai,» skaidro advokāts.

Latvijā

Baltijas valstis ir tehnoloģiski ļoti ievainojamas, un tas ir jāsaprot, komentējot konstatētos zemūdens kabeļu bojājumus Baltijas jūrā, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja bijušais Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Jānis Kažociņš.