"Latvenergo" Visaginas AES projekta vērtēšanai izvēlējies piecus konsultantus

 

AS "Latvenergo" Visaginas atomelektrostacijas (AES) projekta vērtēšanai līdz šim izvēlējusies piecus konsultāciju uzņēmumus, šodien žurnālistus informēja energokompānijas valdes locekle Zane Kotāne.

Pagaidām gan līgumi nav noslēgti ar visiem izvēlētajiem partneriem, piemēram, mediju uzmanības lokā nonākušais "Project Financing Solutions" tiks piesaistīts vajadzības gadījumā.

Kotāne stāstīja, ka trīs līgumi noslēgti par juridiskajām konsultācijām, jo darbība projektā notiek pēc trīs dažādu valstu likumu prasībām.

Visi Visaginas AES projektā slēdzamie līgumi pakļauti Anglijas likumiem, tādēļ piesaistīts uzņēmums "Simmons&Simmons LLP", Lietuvas likumu jautājumos konsultē "Baltic Legal Solutions", bet Latvijas likumu jautājumos par konkurences tiesībām - advokātu birojs "Kronbergs un Čukste". Savukārt SIA "Ernst&Young Baltic" konsultē par nodokļu jautājumiem.

"Simmons&Simmons LLP" nodarbojas ar dibināšanas līguma izvērtēšanu, akcionāru aizsardzības jautājumiem. Kā norāda "Latvenergo", arī pārējie projekta dalībnieki, kā arī potenciālais būvnieks "Hitachi" ir nolīdzis augsti kvalificētus Anglijas juridiskos birojus, kas nodrošina nepieciešamo juridisko atbalstu.

Paredzams, ka "Project Financing Solutions" tiks piesaistīts kā konsultants finansēšanas struktūras, avotu jautājumā, par akcionāru līguma darbību un nosacījumiem, pie kādiem "Latvenergo" pēc 30-40 gadiem varētu pārdot savas daļas projektā. Konsultantu paredzēts iesaistīt arī elektrības pirkšanas līguma nosacījumu izstrādē un citos finanšu jautājumos, tas izvērtēs arī "Latvenergo" biznesa plānu investīciju projekta veikšanai.

Runājot par izmaksām, "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs norādīja, ka personāls strādā par darba algu, savukārt par konsultācijām jāmaksā saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem. Informācija par to vēl tikšot apkopota, un, pēc viņa aplēsēm, rezultāts būs mērāms simtos tūkstošu latu neatkarīgi no tā, vai rezultāts būs pozitīvs, vai negatīvs.

Runājot par projekta popularizēšanu Latvijā, viņš teica, ka patlaban ar to nodarbojas uzņēmuma darbinieki.

Daļa konsultantu izvēlēti, nerīkojot iepirkuma procedūru, jo maksimālā summa, kas konsultāciju gaitā varētu tikt samaksāta, nesasniedz sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma slieksni.

Žīgurs noraidīja aizdomas, ka konsultantu izvēlē būtu saņemtas kādas rekomendācijas no Ekonomikas ministrijas vai premjera biroja.

"Latvenergo" valdes locekle prognozēja, ka atsevišķos jautājumos vēl būs nepieciešams piesaistīt konsultantus. Piemēram, Latvijas pozīcija varētu atšķirties par kodolatkritumu glabāšanu un stacijas nojaukšanu, darbs arī nav sācies attiecībā uz analīzi, ko tieši Latvijai projekts nozīmē.

Kotāne šodien žurnālistiem stāstīja, ka paralēli strādā apmēram 35 darba grupas, kas risina dažādu tēmu jautājumus. No "Latvenergo" puses projektā iesaistīti desmit cilvēki, kas pa vienam vai vairākiem piedalās dažādās grupās.

Vairākas tēmas attiecas tikai uz Latvijas pusi. Tāds ir jautājums par konkurences tiesībām, jo projekta kompānijas dibināšana un ilgtermiņa līguma slēgšana varētu tikt traktēta kā konkurentu vienošanās un paredzēt Konkurences padomes iesaistīšanos procesā. Vēl vienas darba grupas uzdevums ir vērtēt, lai Latvijas likumi būtu sabalansēti ar Lietuvas piedāvāto variantu attiecībā uz elektrības pārdošanu. Proti, ir paredzēts, ka elektrība tiek pirkta par pašizmaksu jeb pēc "Mankala" principa, kas ļautu ienākumus ar nodokļiem aplikt Latvijā.

Vēl viena darba grupa attiecas uz "Latvenergo" biznesa plāna izstrādi. Lietuvas specifiskais biznesa plāns "Latvenergo" nederot, tāpēc būs nepieciešams savs, kas būs par pamatu investīciju lēmuma pieņemšanai līdz 2014.gada beigām vai 2015.gada sākumam. Savukārt ceturtā tēma ir Latvijas sociāli ekonomiskais izvērtējums, ņemot vērā projekta īstenošanu.

Viņa piebilda, ka Lietuvas puse lielā daļā darba grupu ir piesaistījusi konsultantus, bet "Latvenergo" pieeja bijusi tāda, ka katrā darba grupā viņi nav nepieciešami, jo ir daudzas jomas, kurās abu kaimiņvalstu intereses pamatā ir līdzīgas.

Kā ziņots, lēsts, ka AES celtniecība varētu izmaksāt piecus miljardus eiro (3,5 miljardus latu).

Paredzams, ka Latvijas AS "Latvenergo" šajā projektā varētu iegūt 20% daļu, ieguldījumam attiecīgi sasniedzot aptuveni vienu miljardu eiro (0,7 miljardus latu). Igaunija varētu iegūt 22% daļu, Lietuva - 38%, bet stratēģiskais investors "Hitachi" - 20%. Tiek pieļauta arī iespēja, ka projektā varētu atgriezties arī Polija, lai gan tā pērn savu dalību tajā apturēja. Tādā gadījumā akciju sadalījums varētu mainīties.

Patlaban tiek lēsts, ka AES būve varētu ilgt līdz 2020.-2021.gadam.