Šodien publicētais starptautiskais pētījums "AidWatch" norāda, ka Latvija ir pēdējā vietā no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm oficiālās attīstības palīdzības sniegšanā.
Neskatoties uz faktu, ka no 2010.gada Eiropas attīstības komisārs ir Andris Piebalgs no Latvijas, 2011.gadā mūsu valsts attīstības sadarbības politikas īstenošanai divpusējā līmenī tika atvēlēti vien nieka 269 LVL, tā apliecinot lēmupieņēmēju mazo interesi par Latvijas zināšanu un pieredzes eksportspēju uz attīstības valstīm.
2011.gadā Latvijas sniegtās oficiālās attīstības palīdzības (OAP) apjoms ir 0,07%, kas ir zemākais ES. Latvija ir to septiņu ES valstu vidū, kas pildījušas mazāk kā 50% no solītā. Salīdzinoši - gan Lietuva, gan Igaunija ir palielinājušas savu ieguldījumu OAP - attiecīgi par 37% un 26%.
22.jūnijā Latvijas Platforma attīstības sadarbībai LAPAS organizēja AidWatch ziņojuma prezentāciju, uz kuru ieradās organizācijas, kurām ir interese par attīstības sadarbības jautājumiem - LTRK, LDDK, LBAS, VAS, LAPAS biedri, kamēr no uzaicinātajiem ministriju, Saeimas un Eiropas Parlamenta deputātiem jautājuma apspriešanai laiku atrada tikai ĀM un VARAM pārstāvji.
Diskusijas dalībnieki secināja, ka situācija ar finansējumu ir kritiska - līdz 2015.gadam, kad Latvija būs ES Padomes prezidējošā valsts, Latvija ir solījusi sniegt 0.33% nacionālā kopienākuma attīstības sadarbībai (0,07% 2011.gadā). Nepietiekamais divpusējās attīstības sadarbības politikas trūkums draud ar kompetences zaudēšanu Latvijas ekspertiem, problēmām ES fondu piesaistē attīstības sadarbības jautājumos, kā arī Latvijas marginalizāciju šajā starptautiski nozīmīgajā politikas jomā. Īstenojot caurspīdīgu politiku un nodrošinot organizāciju projektiem līdzfinansējumu no valsts budžeta, tās spēj piesaistīt līdz pat 90% finanšu līdzekļu no citiem avotiem Latvijas zināšanu un pieredzes eksportam attīstības sadarbības valstīs. Diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka attīstības sadarbība ir nozīmīga politikas joma, kas ļautu Latvijai sevi apzināties kā vienotas pasaules daļu un iesaistīties ekonomikas, vides, drošības un sociālās atbildības jomās.