Demogrāfijas zinātnieki un pētnieki aicina papardes zieda meklēšanu nesaistīt ar tam sekojošu bērnu dzimšanas bumu pavasara mēnešos. «Šajā jomā nav ticamu pierādījumu, tveriet to kā joku,» iesaka Latvijas Universitātes profesors demogrāfs Pēteris Zvidriņš.
Savukārt demogrāfs Ilmārs Mežs, kurš nepaguris uzjunda sabiedrībā jautājumu par zemo dzimstību Latvijā, norāda: cilvēki vēlamo uzdod par esošo, proti, mums jau gribētos, lai bērnu dzimtu vairāk, bet diemžēl nepalīdz pat Līgo nakts...Tik tiešām statistikas dati liecina, ka visvairāk bērnu pēdējo desmit gadu laikā tomēr dzimuši jūlijā.
Ja seksuālajam un reproduktīvajam jautājumam pieiet vienkāršoti, var censties rast likumsakarības starp Līgo svētkiem, papardes zieda meklēšanu un pēc deviņiem mēnešiem dzimušo skaitu, kam saskaņā ar daudzu Latvijas iedzīvotāju pieņēmumiem vajadzētu būt rekordaugstam. Grūtniecība ilgst 37 līdz 42 nedēļas, tātad teorētiski Jāņu bērniem vajadzētu pulkā nākt pasaulē pavasarī – martā, aprīlī. 2011. gadā martā piedzima 1643, bet aprīlī 1433 bērni, vēl gadu iepriekš – martā piedzima 1766, bet aprīlī 1554 bērni, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Taču vairāk bērnu dzimst pavisam citos mēnešos, un, visticamāk, viņi ieņemti rudenī vai ziemā, kas apgāž teoriju, ka cilvēki tieši vasarā ļaujas īpašai kaislei un domā par bērnu radīšanu.
Neatkarīgā izpētīja, ka vismaz pēdējos desmit gadus visvairāk bērnu dzimst nevis pavasarī, bet vasarā – jūlijā un augustā.
Akli neuzticēties šiem datiem aicina demogrāfijas profesors P. Zvidriņš. Viņš norāda, ka dzimušo skaits atšķiras no reģistrēto bērnu skaita, turklāt nereti bērnu, kas dzimis vienā mēnesī, statistikā iereģistrē kā citā mēnesī dzimušu. «Zinātnisku pētījumu šajā jomā nav,» smejoties saka P. Zvidriņš un jautā: vai vajag? «Būtu jau skaisti, ja pavasarī dzimtu vairāk, tā teikt vasaras grēki, taču statistikā ticamu apstiprinājumu tam neradīsim,» spriež demogrāfs. Statistika no astoņdesmitajiem gadiem rāda, ka bērni patiešām vairāk dzimuši martā un aprīlī. To P. Zvidriņš Neatkarīgajai izskaidro ar laulību nozīmīgumu tajos laikos. Cilvēki biežāk precējās, to darīja lielākoties vasarā, un loģiski pēc deviņiem mēnešiem sekoja ģimenes pieaugums. «Tagad laulībām nav tik liela nozīme, puse bērnu dzimst nereģistrētās attiecībās, tāpēc arī dzimstība izkliedējas pa visiem gada mēnešiem,» saka P. Zvidriņš.
«Mums patīk uzdot vēlamo par esošo, spriedelējot, kā Jāņu nakts vai elektrības pārrāvums ziemā Latgalē ietekmēs dzimstību,» saka I. Mežs. Realitātē – ja par mērauklu ņemtu dzimušo bērnu skaitu, tad iznāktu, ka ar seksu nodarbojas tikai puse latviešu un dara to tikai divreiz gadā – bērnu dzimst ļoti maz. Viņš pieļauj, ka padomju laikos vasara bijusi vienīgais laiks, kad bija iespējamas «romantiskas attiecības». Lielākoties jaunie cilvēki dzīvoja kopā ar vecākiem, viņiem nebija, kur to darīt, bet vasarā pavērās lielākas iespējas.