Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) speciālisti, kuri veic ērču aktivitātes monitoringu novērojuši, ka jūnijā krūmājos un nekoptās pļavās ērču aktivitāte pārsniedz iepriekšējā gada rādītājus 1,4 līdz 3 reizes, nra.lv pastāstīja centra speciāliste Laura Ševčenko.
Ērču daudzums uz kilometru ir no 80-150 ērcēm. Savukārt mežos novērotais ērču daudzums bijis zemāks nekā pērn. Speciālisti brīdina Jāņu zāles aizaugušās, nekoptās pļavās un krūmājos labāk neplūkt, jo ērces piesūkšanās rada risku saslimt ar kādu no infekcijas slimībām, ko tās var pārnēsāt (ērču encefalīts, Laimas slimība,ērlihioze). Epidemioloģiskās uzraudzības dati liecina, ka no šī gada janvāra līdz 19. jūnijam reģistrēti 46 saslimšanas gadījumi ar ērču encefalītu. Iepriekšējos gados, attiecīgajā laika periodā, Latvijā vidēji tika reģistrēti 24 ērču encefalīta saslimšanas gadījumi. Vidējais saslimušo vecums, līdzīgi kā iepriekšējos gados, ir 43 gadus veci cilvēki, no tiem jaunākajam pacientam ir divi gadi, vecākajam 83 gadi. Lielākā daļa saslimušo reģistrēti Latgales un Vidzemes reģionos, Pierīgā un Rīgā.
Pēdējo 30 gadu laikā veiktie novērojumi pastāvīgajās ērču monitoringa vietās liecina, ka ērču aktivitātes līmenis kopš 1990. gadu vidus ir stabili pieaudzis. Pēdējos gadu desmitos nesakoptā Latvijas vide - gadiem nepļautas, ar krūmājiem aizaugušas pļavas un nekārtībā pamesti izcirtumi, varētu būt viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ievērojami veicinājuši ērču skaita pieaugumu Latvijā un, līdz ar to, arī saslimstību ar ērču pārnestajām slimībām.
Lai izvairītos no ērču piesūkšanās, dodoties nekoptā pļavā, mežā vai staigājot pa krūmainām vietām, speciālisti atgādina, ka apģērbs jāpielāgo tā, lai ērces nevarētu zem tā pakļūt - bikšu gali jāieliek zeķēs vai zābakos (tieši šeit ērces ielien visbiežāk), aprocēm un apkaklei jābūt cieši pieguļošai, blūze vai krekls jāieliek biksēs. Pastaigas laikā ik pa brīdim jāaplūko apģērbs, lai savlaicīgi pamanītu un notrauktu pa to rāpojošās ērces. Pārnākot no pastaigas pa mežu rūpīgi jāpārbauda, vai uz drēbēm un ķermeņa nav ērces.
Ja ērce tomēr piesūkusies, tā jānoņem pēc iespējas ātrāk. Pirms ērces izvilkšanas ar spirtu jādezinficē vieta, kur tā piesūkusies. Ar pinceti jāsatver ērci pēc iespējas tuvāk ādai, cenšoties ērci nesaspiest un lēni jāizvelk. Ja nav pincetes un ērce jāizvelk ar pirkstiem, iteicams nedarīt to ar kailām rokām.
Nekādā gadījumā nedrīkst saspiest ērci, jo var notikt ērces ķermeņa šķidruma injicēšanās ādā. Ērci nedrīkst arī griezt, durt vai raut, jo ērces mutes daļa var palikt ādā un inficētais šķidrums no ērces var iekļūt brūcē. Pēc ērces noņemšanas tās piesūkšanās vietu jāapstrādā ar joda tinktūru vai spirtu.
Cilvēkam, kurš ērci izņēmis pēc tam rūpīgi, jānomazgā rokas ar ziepēm. Nav ieteicams pieskarties izņemtajai ērcei ar pirkstiem, jo infekciju izraisītāji var nokļūt organismā caur mikrotraumām, ādā vai nejauši aizskarot gļotādas.