Kamēr Lietuva jautājumu par Visaginas atomelektrostacijas būvniecību lemj Seima līmenī, radot īpašu likumu, Latvija, lai arī dalība šajā projektā mums varētu izmaksāt tuvu miljardam eiro, gatava atbildīgo lēmumu pielīdzināt ierindas komercprojektam, izšķiršanos uzticot uzņēmumam Latvenergo.
Pret šādu kārtību iestājas Latvijas Saeimas zaļie politiķi, rosinot Ekonomikas un Ārlietu ministrijām sagatavot īpašu deklarāciju, definējot Latvijas galvenās intereses.
Latvijas Zaļās partijas deputāti Ingmārs Līdaka, Raimonds Vējonis un Kārlis Seržants šonedēļ iesniedza Saeimas Tautsaimniecības komisijai deklarāciju par Latvijas iespējamo dalību Visaginas AES projektā. Kā Neatkarīgajai atzina I. Līdaka, svarīgākie jautājumi, kam nepieciešama politiskā izšķiršanās, ir šā projekta ekonomiskais izdevīgums, kodolatkritumu apsaimniekošana, kā arī maksimālā summa, ko Latvija būtu gatava ieguldīt atomelektrostacijas būvniecībā. «Mums joprojām nav skaidras atbildes par to, cik kopumā izmaksās Visaginas projekts. Tāpat, pirms pieņemt lēmumu par Latvijas līdzdalību, ir skaidri jāpasaka, kādi būs mūsu valsts investīciju griesti, kurus mēs nepārsniegsim pat tad, ja būvniecības procesā notiks celtniecības vai kredītsaistību sadārdzināšanās,» pauda politiķis. I. Līdaka arī uzsvēra, ka joprojām nav skaidrības par šā projekta ekonomisko izdevīgumu Latvijai. Viņš atgādināja, ka šobrīd Baltijas reģionā un tiešā tā tuvumā top atomelektrostacijas gan Baltkrievijā, gan Kaļiņingradā, kas nākotnē būtiski mainīs Visaginas AES izdevīgumu. Šiem argumentiem piekrīt arī ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts un Ārlietu ministrija, apņemoties līdz jūlija beigām uzlabot zaļo politiķu sagatavoto deklarāciju, lai vasaras vidū Saeimas Tautsaimniecības komisija varētu atgriezties pie šā jautājuma izskatīšanas.
Tiesa, kā uzsvēra I. Līdaka, viena no būtiskākajām iebildēm ir tā, ka Latvija svarīgo lēmumu par līdzdalību projektā varētu uzticēt uzņēmumam Latvenergo, atsakoties no politiskās izšķiršanās. «Lietuvas Seims 19. jūnijā otrajā lasījumā apstiprināja likumu par atomelektrostaciju, kas nozīmē, ka paši lietuvieši vēlas par šo projektu diskutēt parlamentārā līmenī. Latvijas potenciālā līdzdalība pagaidām tiek definēta kā komercjautājums, kas jāizlemj uzņēmumam. Tajā pašā laikā peripetijas ar a/s Pasažieru vilciens iepirkumu liecina, ka tik vērienīgus projektus nedrīkst atstāt bez politiskās virsuzraudzības,» bija pārliecināts I. Līdaka. LZP pārstāvis arī norādīja: šobrīd tiek plānots, ka uzņēmums Latvenergo varētu dibināt jaunu meitas uzņēmumu, kas dalībai Visaginas AES projektā būtu spiests ņemt milzīgus aizņēmumus. «Ja peļņa nebūs tik liela, kā cerēts, ja saistībā ar Kaļiņingradas vai Baltkrievijas projektiem Visagina nevarēs noteikt tādus tarifus, kā plānots, tad Latvenergo būs jāpilda kredītsaistības pašiem no saviem līdzekļiem. Baidos, ka vienā brīdī tas varētu nozīmēt arī tarifu paaugstināšanu Latvenergo klientiem,» pauda I. Līdaka. «Līdz ar to diskusijai par Latvijas līdzdalību Visaginas atomelektrostacijas būvniecībā ir jānonāk Saeimā,» sacīja parlamentārietis, piebilstot, ka vēl ir pietiekami daudz laika, lai notiktu plašas un izvērstas debates, jo gala lēmums jāpieņem tikai 2014. gadā.
Jāpiebilst – kamēr Latvijā jau sākušies asi strīdi par līdzdalību Visaginas AES tapšanā, rudenī var izrādīties, ka šī diskusija notikusi tukšgaitā. Proti, rudenī jautājums par atomelektrostacijas būvniecību varētu tikt nodots Lietuvas tautas nobalsošanai, savukārt socioloģiskās aptaujas liecina, ka šo projektu atbalsta tikai 10% Lietuvas iedzīvotāju. Tiesa, tiek baumots, ka Lietuva gatava atvēlēt ap trim miljoniem eiro plašas informatīvās kampaņas izvēršanai, pārliecinot par ieguvumiem, ko valstij nesīs atomelektrostacija.