Valsts kontrole (VK) ir nosūtījusi Ģenerālprokuratūrai lūgumu izvērtēt konstatētos pārkāpumus Dienvidu tilta būvniecībā.
Kā aģentūrai LETA atklāja valsts kontroliere Inguna Sudraba, Valsts kontrole Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu Dienvidu tilta būvniecības lietā saņēma jau maija sākumā un 23.maijā iesniedza lūgumu ģenerālprokuratūrai.
Sudrabai nav īsti skaidrs, kāpēc informācija par to, ka kriminālprocess ir izbeigts, pēkšņi ir parādījusies publiskajā vidē, jo tā ir ierobežotas pieejamības informācija un, viņasprāt, tam reklāma nebūtu jātaisa.
Tāpat VK ir saņēmusi ziņu no Ģenerālprokuratūras, ka lūgums ir pieņemts izskatīšanai.
Sudrabai neesot izprotama Rīgas domes rīcība, kas līdz šim nav interesējusies par VK rīcību saistībā ar lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu.
"Būtu loģiski, ja kāds no Rīgas domes būtu painteresējies, ko mēs esam darījuši vai plānojam darīt - neviens mums to nejautāja," sacīja Sudraba.
Kā aģentūrai LETA sacīja prokuratūras preses sekretāre Laura Pakalne, patlaban Ģenerālprokuratūrā notiek Valsts kontroles sūdzībā minēto argumentu pārbaude.
Jau ziņots, ka ENAP ir izbeigusi 2009.gada aprīlī sākto kriminālprocesu Dienvidu tilta būvniecības lietā. Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) pēc šīs informācijas publiskošanas aicinājis VK pārsūdzēt šo lēmumu.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja VP Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā inspektore Sintija Virse, kriminālprocess bija sākts pēc Krimināllikuma 317.panta 1.daļas - par dienesta pilnvaru pārsniegšanu. Izmeklēšanas gaitā ENAP vērtēja lēmuma būvniecības uzsākšanas faktu, finansējuma piešķišanu un līguma nosacījumus, kā tika pieņemti lēmumi.
Rezultātā ENAP izmeklētāji neguva apstiprinājumu tam, ka iesaistīto amatpersonu darbībās ir noziedzīga nodarījuma sastāvs. Līdz ar to šā gada aprīlī kriminālprocess tika izbeigts, paskaidroja Virse.
Kriminālprocess tika sākts 2009.gada aprīlī, kad VK iesniedza Ģenerālprokuratūrā materiālus par iespējamiem tiesību normu pārkāpumiem Rīgas pašvaldībā, veicot Dienvidu tilta būvniecības projekta iepirkumu organizēšanu, finansējuma piesaistīšanu un būvniecību laika posmā no 2002.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 30.septembrim.
Šajā laika posmā Rīgas domi vadīja Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas pārstāvis Gundars Bojārs. 2005.gadā viņu šajā amatā nomainīja Aivars Aksenoks no "Jaunā laika", bet 2007.gadā - Jānis Birks no "Tēvzemei un brīvībai/LNNK".
Kā vēstīts, 2009.gadā valsts kontroliere Sudraba paziņoja, ka Rīgas dome Dienvidu tilta būvniecībā izšķērdējusi 27 miljonus latu.
Kā norādīts publiskotajā revīzijas atzinumā, Rīgas pilsētas pašvaldības neprasmīgas projektu vadības un neekonomiskas rīcības dēļ Dienvidu tilta būvniecības izmaksas no plānotajiem 108,84 miljoniem latu (pirmajai kārtai 64,79 miljoni latu, otrajai kārtai 44,05 miljoni latu) kopumā ir pieaugušas līdz 570,14 miljoniem latu.
Revīzijā konstatēts, ka lielāko daļu sadārdzinājuma veido pašvaldības izvēlētais būvdarbu finansēšanas modelis, kas paredz tilta būvniecībai ņemtā aizņēmuma atlikto maksājumu līdz 2010.gadam, tādējādi Dienvidu tilta būvniecības izmaksas palielinot par 264 miljoniem latu jeb par 87%. Tas nozīmē, ka katrs lats, kas nepieciešams tilta būvniecībā, izmaksājis 87 santīmus.
Tāpat arī revīzijā noskaidrots, ka pašvaldība, vienojoties ar tilta būvnieku par izmaiņām norēķinu kārtībā, tilta būvniecības laikā ir pretlikumīgi saskaņojusi ekonomiski nepamatotus būvdarbu izmaksu sadārdzinājumus, tādējādi izšķērdējot pašvaldības finanšu līdzekļus 27 miljonu latu apmērā.