Tā vietā, lai domātu tikai par bezdarbnieku pārkvalifikācijas pasākumiem, valstij ir jāveido nodarbinātības politika, kurā galvenā uzmanība tiktu pievērsta cilvēkresursu attīstībai, secina diskusijas par jauniešu un cilvēku, kas vecāki par 45 gadiem, integrēšanu darba tirgū organizētāji Organizāciju attīstības akadēmija ODA, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK ) un Latvijas Personāla vadīšanas asociācija.
Darba devēji ir satraukti par iespējamo darbaspēka trūkumu atsevišķās nozarēs jau no 2016. gada. Līdzšinējā pieeja darbā ar bezdarbniekiem neliecina par pakalpojumu efektivitāti – bezdarbniekam maksimāli ātri vajadzētu atgriezties darba tirgū. Taču tas ne vienmēr notiek, un par to liecina pieaugošais ilgstošo bezdarbnieku skaits. Pat jauniešu vidū – 23 procenti no reģistrētajiem jauniešiem bez darba ir vismaz gadu.
LDDK izglītības un nodarbinātības eksperte Anita Līce atzina, ka darba devēji vēlas strādātājus ar noteiktām prasmēm, darbā pierādītu sniegumu un potenciālu, ko nosaka attieksme pret darbu, lojalitāte pret darbavietu un gatavība mācīties. Par jauniešu nodarbinātības politikas maiņu ir jādomā tāpēc, ka novecošanās Latvijā ir viena no straujākajām Eiropas Savienībā, – jau 2020. gadā darbspējīgo iedzīvotāju daļa saruks par 15 procentiem. 2020. gadā ekonomiski aktīvā darbaspēka piedāvājums būs par astoņiem procentiem mazāks nekā 2011. gadā, bet pieprasījums pēc darbaspēka būs audzis par 10 procentiem. Pēc A. Līces teiktā, nodarbinātības politikas galvenais izaicinājums ir un būs darbaspēka potenciāla izmantošana.
Vēlas citu pieeju
Par problēmām liecina Labklājības ministrijas (LM) dati, ka reģistrēto bezdarbnieku vidū ir jaunieši vecumā no 15 līdz 20 gadiem, kuri tikko kā beiguši skolas (atsevišķos gadījumos – nav pabeiguši). Jau iepriekš LM valsts sekretāre Ieva Jaunzeme norādījusi, ka šiem jauniešiem jāsēž skolas solā, nevis jāiet uz pārkvalifikāciju, proti, ka problēmas ir jau izglītības sistēmā un jauniešu karjeras izvēlē – ko un kur mācīties? LDDK biedrs un biznesa augstskolas Turība valdes priekšsēdētājs Aldis Baumanis sacīja: gan skolai, gan vecākiem būtu jāpārdomā, vai nevajadzētu augstāku barjeru iestājai vidusskolā, jo starp cilvēkiem ar vidējo izglītību bezdarba līmenis ir augstāks nekā tiem, kuriem ir arodizglītība vai profesionālā vidējā izglītība, un daudz augstāks nekā starp cilvēkiem ar augstāko izglītību.
«Vidusskolā būtu jāstājas tikai tiem, kuri pēc tam garantēti var iestāties augstskolā, jo pretējā gadījumā cilvēki ar vidējo izglītību bez profesionālām iemaņām un prasmēm ir visneaizsargātākie darba tirgū,» uzskata A. Baumanis.
Diskusijas organizētāji norāda, ka nākamā gada budžeta plānā un Nacionālajā attīstības plānā 2014.–2020. gadam jāiestrādā jauna pieeja, lai Latvija bezdarbnieku politikas vietā īstenotu cilvēkresursu attīstības politiku, un jāpiedāvā vairāki stratēģiskie risinājumi, lai valsts ieguldītie resursi nodarbinātības veicināšanā tiktu izlietoti mērķtiecīgi un efektīvi. Nodarbinātības politikas un nodarbinātības veicinošu pakalpojumu veidošana nevar palikt tikai vienas ministrijas – Labklājības ministrijas – un tās pakļautībā esošās Nodarbinātības Valsts aģentūras pārziņā, tāpēc darba devēji uzskata, ka par to jāatbild trīs nozaru ministrijām – Ekonomikas, Labklājības un Izglītības un zinātnes. Tāpat diskusijas dalībnieki pauda pārliecību, ka būtiski ir jāmaina nodarbinātības veicināšanas pakalpojumu efektivitāte, lai maksimāli ātri bezdarbnieks atgrieztos darba tirgū. Šobrīd valsts mēra kvantitāti – cik daudz cilvēku ir piedalījušies, piemēram, apmācības programmās, kādas zināšanas piemīt, kā arī cik daudz ir apliecību un sertifikātu, bet darba devēji uzskata, ka lielāka uzmanība jāpievērš tieši iedzīvotāju saņemto pakalpojumu kvalitātei – kāds ir rezultāts pēc apmācību pabeigšanas, ko cilvēks prot un ir gatavs darīt.
Jānovērtē prasmes
Organizāciju attīstības akadēmijas ODA vadītāja Gitāna Dāvidsone uzsver, ka darbinieku pārkvalifikācijai jānotiek, izmantojot uz prasmēm orientētu mācību moduļu sistēmu. «Lai iegūtu jaunu kvalifikāciju, darba ņēmējiem nevajadzētu atgriezties skolas solā uz vienu vai vairākiem gadiem. Tā vietā jārada iespējas apgūt tieši tās prasmes, kuru konkrētajam cilvēkam pietrūkst, lai sāktu darbu jaunajā profesijā,» saka G. Dāvidsone. Aktuāls ir jautājums par karjeras konsultantiem, kuru uzdevums būtu ātri un precīzi palīdzēt darba ņēmējiem saprast, kādas prasmes viņiem jau piemīt un kas cilvēkam ir jāpiemācās, lai maksimāli īsā laikā iekļautos vai atgrieztos darba tirgū.
Piemēram, diskusijā izskanēja reāls piemērs no dzīves par cilvēku ar pedagoģijas maģistra grādu, astoņu gadu pieredzi darbā pamatskolas un vidusskolas klasēs un desmit gadu pieredzi mārketinga darbu korektūrā. Par sākumsskolas skolotāju šī persona darbā netiek pieņemta, un kā risinājums tiek piedāvātas divu gadu studijas pirmsskolas un sākumsskolas skolotāja kvalifikācijas iegūšanai. «Reāli šim cilvēkam piemīt visas prasmes, kuras nepieciešamas darbā skolā, izņemot metodoloģiskās tieši darbā ar mazākiem bērniem,» skaidroja G. Dāvidsone. Lai apgūtu šīs prasmes, nav nepieciešams divus gadus studēt par paša līdzekļiem. Šāda reālo prasmju neizvērtēšana ir būtiska problēma gan jauniešu bezdarbnieku, gan gados vecāku cilvēku vidū, jo tiek prasīts tikai formāls CV un izglītības dokuments.
Priekšroka lojālajiem
Pieņemot darbā jauniešus līdz 25 gadu vecumam, priekšroku darba devējs dod tiem, kuri ir ieguvuši augstāko izglītību, apguvuši profesiju vai kuriem ir darba pieredze attiecīgajā amatā, uzsver Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga. Asociācijas biedru aptauja liecina, ka pirmām kārtām darba devēji novērtē un visvairāk vēlētos darbā pieņemt speciālistus ar augstāko izglītību. Savukārt uz jautājumu, kādas kompetences darbiniekos darba devēji vērtē visaugstāk, 62 procenti aptaujāto norādīja virzību uz mērķa sasniegšanu, kā arī spēju plānot un organizēt savu darbu un darba pienākumu izpildi. «Aptauja pierāda, ka darba devēji ļoti augstu vērtē lojālus un atbildīgus darbiniekus,» secina E. Selga.
***
JAUNIEŠU BEZDARBS
Kopumā reģistrēti vairāk nekā 15 700 jauniešu bezdarbnieku jeb 11,8% no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita
87% ir vecumā no 20 līdz 24 gadiem
71% ir zems izglītības līmenis, 21% ir ar profesionālo izglītību, 7% ar augstāko
23% ir ilgstošie bezdarbnieki
Kāda bijusi nodarbošanās pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas?
53% nav nodarbošanās
40% ir ar iepriekšēju darba pieredzi – bieži mazāk kvalificētās profesijās
5% palīgstrādnieks
4% mazumtirdzniecības veikala pārdevējs
2% pārdevējs konsultants
0,7–1,2% apkopējs, viesmīlis, būvstrādnieks, pavārs, krāvējs, bārmenis
Avots: Labklājības ministrija, Latvijas Darba devēju konfederācija