Raiņa un Aspazijas vasarnīcā notiks Jāņu ielīgošana

Rītdien plkst. 18.00 Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Majoros, J. Pliekšāna ielā 5/7 laipni aicināti visi, kas, Jāņus ielīgojot, vēlas godināt Raini un viņa "sirdi priekā celt".

Svētkos piedalās Kauguru kultūras nama folkloras kopa "Skance" Ārijas Neimanes vadībā.

Jā, mums ir tikai viens tik liels Jānis. Atgādināsim viens otram, ka, dzīvojot vai iegriežoties Raiņa un Aspazijas pilsētā Jūrmalā ap Jāņiem, mums ir iespēja iepriecināt ar dziesmām Lielā Jāņa sirdi, kas ieslēgta vientuļajā piemineklī pie vasarnīcas, kurā dzejnieks pavadīja savas dzīves pēdējās vasaras...

Ne tikai ozola lapiņas, vijolītes, jasmīna ziediņi, kas atrodami viņa personiskās bibliotēkas grāmatās, atgādina, cik ļoti Rainis ilgojies pēc dzimtenes, kad garus gadus nācās pavadīt Šveices dienvidos un viņš kāpa augstu kalnos, lai tur atrastu ziemeļu puķes... Tādas garas, pārdomu pilnas pastaigas Rainis izstaigāja arī domās un atmiņās, tāpēc daudzas viņa lugas ierosinājušas tautas dziesmas – tās bija tuvas kopš bērnības, paša dvēseles izdziedātas. Mums tās skan visapkārt. Mēs dziedam paši sev, draugiem un tuviniekiem.

Tautas dziesmas Rainim, ielīgojot Jāņus, Raiņa un Aspazijas vasarnīcā dziedam jau trīs gadus. Pagājušajā gadā, Lielā Jāņa vārda dienu gaidot, sadziedājāmies ar mūziķu kopu "Pūce", dziesminieci Maiju Cālīti un aktrisi Elvīru Baldiņu. Nebija nejaušība, ka svētkos piedalījās arī lepns, skaists dzīvnieks - Raiņa lugās daudzreiz pieminētais zirdziņš.

Bet ne tikai par zirdziņu, krauklīti, ozoliņu, bāliņu mēs aicinām sadziedāt šogad... Dzejnieks priecāsies par visām dziesmām, un prieks atnāks arī pie mums!

19.maijā, Muzeju naktī, tapa apmeklētāju veidota smilšu glezna "Gals un sākums", kas būs apskatāma arī Lielā Jāņa dienā, zīmējumu autori varēs saņemt savus zīmējumus un paturēt tos piemiņai.

Lielā Jāņa vārda dienu sagaidīsim ar iedziedāšanos, apdziedāšanos un sadziedāšanos! Vēl jo vairāk tāpēc, ka rudenī muzeja ēkas gaida pozitīvas pārvērtības, kas gan diemžēl dažus gadus liegs iespēju apmeklēt Raiņa un Aspazijas vasarnīcu.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.