Piektā daļa Latvijas iedzīvotāju tic - ja Jāņu rītā seju mazgās avota ūdenī, kļūs skaistāki

© f64

Piektā daļa jeb 20% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju Jāņu rītā varētu apsvērt iespēju steigt mazgāt seju avota ūdenī, jo tic, ka tad kļūs skaistāki, liecina lielveikalu tīkla ''Maxima'' veiktās aptaujas rezultāti.

Tai pat laikā 18% aptaujāto dāmu Jāņu naktī varētu mest vainagus ozolā, lai uzzinātu, pēc cik gadiem gaidāmas precības. Savukārt, iegādājoties visus nepieciešamos pārtikas produktus gardam svētku mielastam, 52% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju šogad plāno tērēt līdz 25 latiem.

Ceturtā daļa (25%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju plāno, ka viņu tēriņi svētku galda klāšanai nepārsniegs 10 latus, 18% respondentu ir gatavi šķirties no summas līdz 40 latiem, savukārt līdz 60 latiem svētku mielastam tērēt atļausies vien nepilni 5% Latvijas iedzīvotāju.

''Apkopojot aptaujas rezultātus, varam secināt, ka šovasar Latvijas iedzīvotāji uz gaidāmajiem svētku tēriņiem raugās samērā optimistiski - puse aptaujāto atzinuši, ka šogad svētku mielastam tērēs tikpat daudz naudas cik pērn, bet 17% respondentu pat plāno palielināt tēriņus. Runājot par populārākajiem produktiem svinību galdā iedzīvotāju vērtējumā, tie ir tradicionāli nemainīgi – Jāņu siers (23%), alus (20%) šašliks (17%), kā arī tomāti, gurķi un citi dārzeņi (13%)," norāda ''Maxima Latvija'' preses sekretārs Ivars Andiņš.

Kā ierasts, arī šogad vairākums Latvijas iedzīvotāju Jāņus svinēs ārpus pilsētas – līgot uz savām vai draugu lauku mājām vai pie dabas uz kādu kempingu dosies gandrīz divas trešdaļas (65%) aptaujāto. 10% aptaujāto plāno izdejoties kādā lauku zaļumballē, un tikpat liels respondentu īpatsvars apmeklēs lielo Līgo pasākumu Rīgā, Daugavas krastmalā.

Kā atklājies aptaujā, lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju plāno pavadīt vasaras saulgriežus, ievērojot vismaz dažas Jāņu tradīcijas. Ceturtā daļa (25%) aptaujāto Jāņos kurs ugunskuru, 23% Latvijas iedzīvotāju vāks Jāņu zāles un vīs vainagus, savukārt teju piektdaļa (17%) iedzīvotāju plāno būt izturīgi un sagaidīt saullēktu. Kā citus atbilžu variantus aptaujas dalībnieki ir minējuši Līgo dziesmu dziedāšanu un kaimiņu apdziedāšanu, piedalīšanos pliko skrējienā, sagurušo jāņubērnu peldināšanu un pazudušā alus meklēšanu pēcjāņu rītā.

Lai arī populārākā Jāņu zāle iedzīvotāju vērtējumā ir paparde (51%) un margrietiņa (31%), daļa līgotāju ir pārliecināti, ka labākās Jāņu zāles tituls tomēr pienākas alum pēcjāņu rītā (6%), ''Ibumetīnam'' (3%), skābai kāpostu sulai komplektā ar aukstu dušu (2%), kā arī minerālūdenim pirms došanās pie miera Jāņu rītā, kas tāpat guvis 2% respondentu atbalstu.

Atbildot uz jautājumu, kāda ir ''recepte'' svinībām, kuras ir tiešām izdevušās, Latvijas iedzīvotāji ir vienisprātis, ka Jāņos svarīgākais ir laba kompānija – to atzīst 76% aptaujāto. 11% respondentu uzskata, ka noteicošā loma svētkos ir labiem laika apstākļiem, savukārt 4% atzīst, ka Jāņi nav Jāņi bez bagātīga svētku mielasta.

Savukārt vaicāti, no kā svētkos visvairāk jāuzmanās jāņubērniem, gandrīz piektdaļa (18%) atzīst, ka Jāņu nakti var pabojāt pārāk liels alus un alkoholisko dzērienu daudzums. 16% Latvijas iedzīvotāju šogad īpaši uzmanīsies no uzmācīgiem odiem, bet pārēšanās sagādā raizes 14% respondentu. Norādot citus atbilžu variantus, Latvijas iedzīvotāji citiem līgotājiem iesaka uzmanīties no novītušas papardes (3%), uzstājīgiem līgotājiem, kuri negrib iet mājās pat nākamajā rītā (4%), kā arī ērcēm, pārlieku uzmācīgām meitām, Ceļu policijas un bargajiem AKKA/LAA inspektoriem.

Kā atklājies aptaujā, Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka vislabākā dāvana Līgai un Jānim vārda svētkos ir alus muciņa un siera ritulis – to atzinuši 38% aptaujāto. Savukārt teju piektdaļa (18%) aptaujāto uzskata, ka jubilārus visvairāk var iepriecināt, kārtīgi izdancinot un aplīgojot.

Vaicāti, kurai Latvijā pazīstamai Līgai var droši uzticēt sava vainaga pīšanu, vairums Latvijas iedzīvotāji atbildējuši, ka to visglītāk mācētu izveidot māksliniece Līga Purmale (30%), aktrise Līga Liepiņa (23%), tērpu dizainere Līga Banga (14%) un Valsts prezidenta padomniece Līga Krapāne (10%).

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais