Šogad aprit 71 gads kopš traģiskajiem 1941.gada 14.jūnija notikumiem, kad vienlaikus ar civiliedzīvotāju masveida izsūtīšanu notika arī represijas pret Latvijas armijas karavīriem.
Pieminot tā laika traģiskos notikumus, Nacionālie bruņotie spēki (NBS) sadarbībā ar Gulbenes novada pašvaldību organizēs komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākumus Gulbenē un Litenē, kuros piedalīsies Valsts prezidents Andris Bērziņš, NBS komandieris ģenerālmajors Raimonds Graube, kā arī regulāro spēku un Zemessardzes vienību komandieri, karavīri un zemessargi, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijas Preses nodaļā.
1941.gada 14.jūnijā Latvijas armijas Litenes un Ostroviešu nometnē, kas atradās aptuveni desmit kilometru attālumā no Litenes, apcietināja un deportēja uz Sibīriju vismaz 430 virsnieku. Vairāki no viņiem tika nošauti uz vietas.
Piemiņas pasākums Gulbenes dzelzceļa stacijā šodien sāksies plkst.14, bet plkst.16 - Litenes kapu Latvijas karavīru piemiņas vietā, kur 2001.gada 14.jūnijā atklāja Ivara Feldberga un Sandra Gribanovska veidoto piemiņas ansambli "Sāpju siena", kas veltīta nogalinātajiem un nomocītajiem Latvijas armijas virsniekiem. Savukārt plkst.17.30 Latvijas armijas Litenes nometnes vietā tiks iedegts "Atmiņu ugunskurs".
Bruņoto spēku pārstāvji komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākumos piedalīsies arī citviet Latvijā. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V) noliks ziedus pie Brīvības pieminekļa Rīgā, kur plkst.13 notiks arī svinīgā Goda sardzes maiņa.
Jau otro reizi Latvijas armijas nometnes vietā Litenē no 12. līdz 14.jūnijam tiek rīkota lauka nometne mūsdienu virsniekiem un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas (NAA) kadetiem - topošajiem virsniekiem, kā arī jaunsargiem, tādējādi turpinot bruņoto spēku tradīciju, kas veicinās lielāku izpratni par Latvijas armijas karavīru traģiskajām likteņgaitām.
Nometni atklāja ar vakara jundu un Latvijas valsts karoga pacelšanu. Karoga mastā tika uzvilkts tieši tas pats karogs, kas nometnē mastā plīvoja pērn, kad traģisko notikumu 70.gadadienā iedibināja šo tradīciju. Savukārt NAA 1.kursa kadetu dalība šajā nometnē ir iekļauta viņu apmācības programmā.
Apmeklējot Pededzes kapus, nometnes dalībnieki godinās tur apglabātos 14 noslepkavotos Latvijas armijas karavīrus, bet pēc tam dosies 20 kilometru pārgājienā, kurā iepazīsies ar Ostroviešu un Litenes nometnes izvietojumu. Vēsturiskos stāstījumos tās dalībnieki uzzinās par tā laika armijas kaujas spējām un aktivitātēm vasaras nometnēs, kā arī par traģiskajiem notikumiem pirms 71 gada. Savukārt pie ugunskura kadeti un jaunsargi ieklausīsies mūsdienu virsnieku stāstījumos par viņu dienesta pieredzi starptautiskajās operācijās, kā arī kopīgi ar vīru kopu "Vilki" dziedās karavīru dziesmas.
Ar nometnes dalībniekiem šodien - nometnes noslēguma svinīgajā ierindā tiksies valsts bruņotā spēka augstākais vadonis, Valsts prezidents un NBS komandieris.
Tikmēr fonds "Sibīrijas bērni" šodien organizē vairākus pasākumus, lai atcerētos 1941.gada 14.jūnija deportācijas, kad no Latvijas tika izvesti 15 425 Latvijas dažādu tautību iedzīvotāji, tostarp 3751 bērns vecumā līdz 16 gadiem.
Okupācijas muzejā plkst.10 jau 12.reizi notiks konference "Pagātne nezūd", kurā Sibīrijas bērnus uzrunās Valsts prezidents Andris Bērziņš, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC), mācītājs Guntis Kalme, Sibīrijas bērni un viņu bērni, viesi no Krievijas, Soļikamskas.
Savukārt plkst.18 Sv.Jāņa baznīcā varēs klausīties ikgadējo koncertu "Aizvestajiem", kurā piedalīsies Latvijas Radio koris, diriģents Sigvards Kļava. Koncerta programmā komponistu Maijas Einfeldes, Pētera Vaska, Pētera Butāna skaņdarbi un latviešu tautas dziesmas.
Latvijas Televīzijā plkst.21.15 demonstrēs filmu "Sibīrijas bilance", kas tapusi pagājušajā gadā.
No šodienas līdz 21.jūnijam Okupācijas muzejā būs apskatāma Sibīrijas braucienu un Sibīrijas bērnu bērnības fotogrāfiju izstāde.
Fonda "Sibīrijas bērni" organizētos pasākumus - koncertu un fotogrāfiju izstādi - atbalsta Rīgas domes Kultūras pārvalde.
"Lai arī mēs nespējam represētajiem atgriezt viņu zaudētos tuviniekus un bērnību, vēlamies sniegt viņiem morālu gandarījumu, ka viņi nav aizmirsti, bet Latvijas iedzīvotājiem atgādināt par mūsu neseno pagātni ar cerību, ka tā nekad neatkārtosies," norāda "Sibīrijas bērni" pārstāvji.
1941.gada 14.jūnija izsūtīšanas laikā vīriešus atšķīra no ģimenēm un aizdzina uz Gulaga nometnēm, kur daudziem tika piespriests augstākais soda mērs, bet pārējie gāja bojā no bada un slimībām ieslodzījumu nometnēs.
1946.gadā, pateicoties Latvijas Izglītības ministrijas darbinieku uzņēmībai un pūlēm, 1500 bāreņi un pusbāreņi tika pārvesti uz Latviju, atdoti audzināšanā radinieku ģimenēs vai ievietoti bērnu namos. Diemžēl viņu moku ceļš ar to nebeidzās. Daudzus no viņiem vēlreiz pa etapiem nosūtīja uz agrākajām nometinājuma vietām. Dzimtenē varēja atgriezties tikai pagājušā gadsimta 50.gadu beigās. No 1941.gada 14.jūnijā aizvestajiem bērniem lielākā daļa aizgāja bojā.
Izsūtīto vidū ir daudzi sabiedrībā pazīstami kultūras un sabiedriskie darbinieki: Biruta Ulpe, Guntis Ulmanis, Olafs Gūtmanis, Ojārs Mednis, Anda Burtniece, Valentīns Jākabsons, Jānis Karlovs, Inta Ruka-Prauliņa, Juris Jankovičs, Oļģerts Kroders un daudzi citi
2000.gadā tika dibināts komunistiskā terora upuru atbalsta un palīdzības fonds "Sibīrijas bērni", lai intervētu cilvēkus, kuri kā bērni tika izsūtīti. Katru gadu fonda pārstāvji brauc uz Sibīriju, lai sameklētu tur palikušos. Pēc Ebreju kultūras biedrības aicinājuma ir intervēti Sibīrijas bērni Izraēlā, tiek veidots interviju arhīvs, kura materiāli tiek izmantoti filmās.
Fonds izdevis grāmatu "Sibīrijas bērni" divos sējumos, kuros apkopoti 740 dzīvesstāsti. Pērn 13.jūnijā tika izdots grāmatas pirmais sējums angļu valodā, savukārt šogad 18.novembrī klajā nāks otrā sējuma tulkojums angļu valodā.
Kopš 2006.gada fonds "Sibīrijas bērni" organizē braucienus uz Sibīriju, lai novietotu piemiņas plāksnes 1941. un 1949.gada deportāciju upuriem - Latvijas bērniem, mātēm un tēviem. Plāksnes jau ir novietotas Krievijas pilsētu muzejos: Jeņiseiskā, Igarkā, Abanā, Dudinkā, Noriļskā, Biriļussos, Tomskā, Kargasokā, Soļikamskā, Vjatlagā (Kirsas pilsētā), Omskā. Tēlnieka Kārļa Alaiņa izgatavotās bronzas plāksnes ar bārenītes attēlu paliks kā mūžīga piemiņa Latvijas bērniem, mātēm un tēviem Sibīrijas zemē.
Šogad fonds nolēmis aizvest piemiņas plāksnes bērniem, kuri 1949.gada 25.martā tika aizvesti uz Tālajiem Austrumiem, Amūras apgabalu, Blagoveščensku, kā arī apmeklēt 1941.gada izsūtījuma vietas Krasnojarskas apgabalā, Kanskā, Tasejevā, Tarajā, Imbežā, Irbejā, Suhanojā, Taišetā, - bijušajā nometinājuma vietā Rešoti notiks piemiņas dievkalpojums tēviem. 2013.gadā Sibīrijas bērni plāno doties pa rakstnieces Melānijas Vanagas izsūtījuma vietām un Tomskas apgabalu.