Aptaujājot dažādas slimnīcas, konstatēts, ka problēma ar pacientu nokļūšanu mājās no slimnīcās pastāv, taču slimnīcas jau tagad to risina un nekur pacienti "netiek naktī izlikti uz ielas", šodien Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē uzsvēra Veselības ministrijas (VM) parlamentārā sekretāre Liene Cipule (VL-TB/LNNK).
Viņa atzina, ka patlaban nav sistēmas, pēc kuras šos jautājumus risināt, un dažādās pašvaldībās tas notiek atšķirīgi. Tomēr parasti vispirms tiek zvanīts slimnieka piederīgajiem. Ja šādi situāciju atrisināt neizdodas, dažviet tiek piedāvāts palikt pa nakti slimnīcā, piemēram, uzņemšanas nodaļā. Tāpat pacientiem tiek piedāvāts izsaukt taksometru, piemēram, Krāslavas slimnīcai ir vienošanās ar speciālu taksometru. Kopumā slimnīcas nav vienaldzīgi izturējušās pret problēmu un ar dažādiem risinājumiem centušās to atrisināt, uzsvēra VM pārstāve.
Cipule arī uzsvēra, ka problēma ir, ka dažādos reģionos autobuss uz konkrēto vietu brauc tikai vienreiz dienā. Viņa norādīja, ka kopumā, lai risinātu pacientu transportēšanas problēmas, nepieciešams stiprināt sadarbību ar pašvaldībām, īpaši, ja cilvēki ir trūcīgi. Tāpat nepieciešami risinājumi, lai atslogotu uzņemšanas nodaļu, jo patlaban jautājumu par pacientu nokļūšanu mājās risina medicīnas personāls.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes loceklis Guntis Bahs pastāstīja, ka Stradiņa slimnīcas uzņemšanas nodaļā dienā nonāk no 150 līdz 190 pacientiem, no kuriem aptuveni 60% jāārstējas ambulatori. No šiem cilvēkiem aptuveni 20% līdz 30% ir maznodrošinātie, kuriem ir problēmas ar nokļūšanu mājās. Bahs arī piebilda, ka šādus gadījumus slimnīcā risina "ar fantāzijas palīdzību". Tāpat slimnīcas uzņemšanas nodaļā strādās sociālais darbinieks, kas varētu palīdzēt risināt šādas situācijas.
Bahs arī sacīja, ka uz Stradiņa slimnīcu tiek vesti daudzi pacienti, piemēram, ar depresiju. Savukārt deputāte Aija Barča (ZZS) norādīja, ka par šo problēmu jārunā ar VM vai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, ja uz slimnīcu "nakts laikā ved ar iesnām vai depresiju".
Rīgas domes Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Moors teica, ka situācija ir jāvērtē kritiski un jāvērtē, vai akmens ir metams pašvaldības dārziņā, vai šie jautājumi tomēr ir saistīti ar veselības aprūpes procesu. Tomēr pašvaldība ir gatava sadarboties, lai risinātu šo situāciju.
Savukārt Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas "Sustento" pārstāve Iveta Neimane uzsvēra, ka slimība cilvēkam ir krīzes situācija un jābūt sistēmai, kas palīdzētu cilvēkiem, kuri nespēj risināt problēmu.
Kā ziņots, jautājums par pacientu nokļūšanu mājās aktualizējās pēc tam, kad atklājās, ka Paula Stradiņa slimnīcas teritorijā, neviena nepamanīts, mēnesi nogulējis vīrieša līķis. Noskaidrojās, ka 1958.gadā dzimušais vīrietis bija vērsies slimnīcā pēc palīdzības, viņam veikti visi nepieciešamie izmeklējumi, un vīrieša veselības stāvoklis bijis adekvāts, lai viņu izrakstītu no slimnīcas tās pašas dienas vakarā. Pēc tam viņš pazudis, līdz viņa mirstīgās atliekas tika atklātas mēnesi vēlāk slimnīcas teritorijā.