Lai kopīgi plānotu fiktīvo laulību apkarošanas preventīvos pasākumus un meklētu fiktīvo laulību upuru sociālā atbalsta risinājumus, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija trešdien, 13.jūnijā, uzklausīs cilvēktirdzniecības apkarošanas jomā strādājošo valsts institūciju un nevalstisko organizāciju pārstāvjus.
„Komisijas redzeslokā būs viens no pēdējos gados sevišķi aktuālajiem un dramatiskākajiem cilvēktirdzniecības aspektiem - Latvijas sieviešu iesaistīšana fiktīvās laulībās ar trešo valstu pilsoņiem,” informē komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.
Komisijas sēdē par aktuālo situāciju fiktīvo laulību jomā informēs Latvijas vēstniecības Īrijā, kas sniedz konsultācijas un palīdzību cilvēktirdzniecības upuriem, konsulārās daļas vadītāja Vija Buša.
Pētījums tika veikts par laika posmu no 2010.gada oktobra, apkopojot datus par 296 Latvijas pilsoņu sociālo statusu. Saistībā ar fiktīvām laulībām, lai līdzētu ārvalstniekiem nelikumīgi iegūt uzturēšanās atļaujas Īrijā, vēstniecības redzeslokā pārsvarā ir nokļuvuši Latvijas valstspiederīgie no Liepājas, Bauskas un Valmieras pilsētām un novadiem.
Padomniece Vija Buša sniegs informāciju par aktuālākajiem konsulārās palīdzības gadījumiem un potenciālajiem cilvēktirdzniecības upuriem. 2012.gadā līdz maijam palīdzība sniegta jau 39 gadījumos.
Latvijas vēstniecība Īrijā pērn sniegusi konsulāro palīdzību 89 potenciālajiem cilvēktirdzniecības upuriem, no kuriem lielākā daļa bija iesaistīta fiktīvās laulībās. Vēstniecības rīcībā ir informācija, ka pēdējo piecu gadu laikā fiktīvās laulībās ar trešo valstu pilsoņiem stājušās vairāk nekā 1000 sievietes no Latvijas.
Kopš 2004.gada Latvijas valstspiederīgie Īrijā noslēguši vairāk nekā 1000 laulību ar trešo valstu pilsoņiem, pamatojoties uz kurām ārvalstniekiem tiek pieprasītas uzturēšanās atļaujas Īrijā kā ES pilsoņu laulātajiem un iegūtas brīvas pārvietošanās tiesības Eiropas Savienībā. Īrijā ir pieprasīti arī daudzi desmiti uzturēšanās atļauju trešo valstu pilsoņiem, pamatojoties uz laulību ar Latvijas pilsoni, kura noslēgta Pakistānā, Indijā, Jordānijā un citās trešajās valstīs, kā arī ES dalībvalstīs (Dānijā, Kiprā un arī Latvijā).
Savukārt par palīdzību fiktīvo laulību upuriem ziņos biedrības „Patvērums „Drošā māja”” vadītāja Sandra Zalcmane. Tāpat komisijas sēdē paredzēts uzklausīt Labklājības ministrijas un Pašvaldību savienības pārstāvjus, un Iekšlietu ministrijas Nozares politikas un organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes amatpersonas.
Komisijas sēdē biedrība „Patvērums „Drošā māja”” demonstrēs videomateriālu, kas preventīvi brīdina potenciālos upurus, viņu tuviniekus un draugus. Biedrība izveidojusi arī Latvijas karti, kurā redzams, no kuriem reģioniem nāk fiktīvo laulību upuri. Biedrība „Patvērums „Drošā māja”” šobrīd ir vienīgā nevalstiskā organizācija Latvijā, kas ieguvusi tiesības sniegt valsts apmaksātos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus cilvēku tirdzniecības upuriem.