Apdrošinātāji: Darba traumas visbiežāk gūst kokapstrādē un būvniecībā

Saskaņā ar apdrošināšanas sabiedrības ERGO apkopotajiem datiem visbiežāk traumas, pildot darba pienākumus, tiek gūtas tādās jomās kā kokapstrāde, būvniecībā, medicīniskās palīdzības darbā, kā arī apsardzē.

Tajā pašā laikā ERGO statistika liecina, ka traumas darbā gūst arī biroju darbinieki, pārsvarā tie ir sadzīves negadījumi. Piemēram, dažādas traumas un kaulu lūzumi, kas gūti paslīdot, nokrītot pa trepēm vai biroja krēsla u.c. Tāpat darba traumas ik pa laikam gūst, iekļūstot ceļu satiksmes negadījumā ar darba auto.

Gūto darba traumu ziņā augstā riska grupā ietilpst darbinieki, kuri ikdienā pārvietojas ar darba auto, kā arī tādu amatu pārstāvji kā elektriķi, saimniecības vadītāji.

ERGO speciālisti norāda, ka Latvijā daudzos uzņēmumos raksturīgs sezonāls pieprasījums pēc darbinieku nelaimes gadījumu apdrošināšanas, īpaši vasarā, kad uz periodu 1 līdz 3 mēneši tiek piesaistīts papildus darbaspēks - palīgstrādnieki, vasaras darba meklētāji un praktikanti u.c.

Ivars Vismanis, ERGO Transportlīdzekļu, CTA un personu apdrošināšanas departamenta direktors: "Kopumā maldīgs ir priekšstats, ka nelaimes gadījumi darbavietās notiek tikai tādās sfērās, kur iepriekš ir paredzams risks. Ikdienas praksē nereti sastopamas arī tā dēvētās sadzīves traumas, piemēram, paslīdēšana uz tikko mazgātas, slidenas grīdas, gūstot lūzumus.

Tāpat jāmin, ka atšķirībā no pasaulē ierastās prakses - nelaimes gadījumu apdrošināšanu nodrošināt ikvienam darbiniekam, neatkarīgi no darbības jomas, Latvijas uzņēmējdarbības vidē tā vēl nav kļuvusi par ieradumu, un ļoti bieži tai ir izteikta sezonāla tendence."

Saskaņā ar Valsts darba inspekcijas (VDI) sniegto informāciju pērn par 32% pieaudzis letālo nelaimes gadījumu skaits darbavietās, un kopumā 2011. gadā dzīvību darbavietā zaudēja 33 strādājošie.

Savukārt līdz šogad VDI ir reģistrējusi jau 26 letālus, 76 smagus un 381 vieglu nelaimes gadījumu darbavietā.

Latvijā

Šorīt, 19. septembrī, pie Saeimas ēkas ar emocionāliem reto slimību pacientu stāstu lasījumiem tika pievērsta Saeimas deputātu uzmanība akūtajam finansējuma trūkumam reto slimību ārstēšanai Latvijā. Ignorējot Ministru kabineta (MK) apstiprināto Reto slimību plānu 2023. – 2025. gadam, tiek apdraudēta esošo pacientu terapijas turpināšana un tiek liegta iespēja uzsākt ārstēšanu jauniem pacientiem, vēstīts reto slimību pacientu pārstāvju paziņojumā medijiem.