Pēc Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas lēmuma, virzīt deputātu iesniegtos grozījumus Autortiesību likumā, biedrība “Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība” (LaIPA) saņēma vairāku starptautisko organizāciju iebildums šādai likumprojekta redakcijai.
“LaIPA iebilst deputātu sagatavotajiem Autortiesību likuma grozījumiem, jo tie ir ne tikai pretrunā ar starptautiskajām saistībām un ES direktīvām un tiesu praksi, bet arī būtiski ierobežos ne tikai Latvijas, bet arī ārvalstu izpildītāju un fonogrammu producentu tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību. LaIPA administrē un atlīdzību izmaksā ne tikai Latvijas, bet arī vairāk kā 700’000 ārvalstu izpildītājiem un producentiem, kas arī iebilst deputātu sagatavotajiem Autortiesību likuma grozījumiem. LaIPA ir sagatavojusi un iesniegusi priekšlikumus situācijas risināšanai Kultūras ministrijas darba grupai, kur pašreiz notiek Autortiesību likuma grozījumus gatavošana,” skaidro Ieva Platpere, LaIPA izpilddirektore.
“Starptautiskā fonogramu industrijas federācija (IFPI International Federation of the Phonographic Industry) ir informēta par Saeimas deputātu priekšlikumu veikt grozījumus Latvijas Autortiesību likumā, kurus atbalstīja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.
Sagatavotie priekšlikumi liegtu izpildītājiem un ierakstu kompānijām izmantot tiesības saņemt atlīdzību par savas mūzikas publisko izpildījumu daudzos uzņēmumos. Šie priekšlikumi ir ne vien netaisnīgi, bet arī acīmredzami pārkāpj piemērojamās ES tiesības un ir pretrunā ar Eiropas Savienības Tiesas lēmumiem, īpaši attiecībā uz lietu C-162/10, PPI (Phonographic Performance (Ireland) Limited) pret Īriju.
Ir īpaši skumji par to, ka Cilvēktiesību komisija ir izvirzījusi šādu nelikumīgu grozījumu, ņemot vērā, ka tas pārkāpj izpildītāju un ierakstu kompāniju pamattiesības uz (intelektuālo) īpašumu, kas noteiktas Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 17. pantā.,” Fransisa Mūra (Frances Moore), IFPI valdes locekle.
“Sagatavotie likuma grozījumi ir solis atpakaļ, neļaujot mūziķiem saņemt atlīdzību par tādu pamatlietu kā mūzikas publisku atskaņošanu, vienalga vai tas ir radio vai jebkura cita ierīce,” teica Pīters Litems (Peter Leathem), Prezidents/Direktors, PPL. PPL (Phonographic Performance Limited) ir Lielbritānijas mūzikas licencēšanas kompānija, kas vairāk kā 8’500 tiesību īpašnieku un 51’500 izpildītāju vārdā sadarbojas ar LaIPA, lai nodrošinātu, ka visi mūziķi saņem samaksu par savu darbu. “Pelnīt ar mūziku ir riskants darbs arī vislabākajos laikos un Lielbritānijā mēs esam stingri pastāvējuši uz savām pozīcijām – ir tikai taisnīgi, ka izpildītājiem un tiem, kas iegulda savu darbu mūzikas radīšanā ir jāsaņem samaksa, kad tiek izmantoti viņu ieraksti. Te nav nekāda atšķirība no citiem pakalpojumu sniedzējiem, un būtiski ir atzīmēt ievērojamos ieguvumus, ko bizness var iegūt no publiskas mūzikas atskaņošanas,” papildina P.Litems.
“AEPO-ARTIS iepazinās ar Latvijas likumdošanā izvirzītajiem likuma grozījumiem saistībā ar jēdzienu ‘publiskais izpildījums’.
Ierosinātais formulējums būtu pretrunā ar esošajiem Eiropas un starptautiskajiem instrumentiem un radītu konfliktus attiecībā uz jūsu valsts starptautiskajām saistībām.
Piemēram, nosacījums, ka izpildījums tiek uzskatīts par publisku tikai tad, ja tas tiek izmantots "ar nolūku gūt komerciālu labumu", vai arī atsevišķu radioraidījumu izslēgšana no publiskā izpildījuma sektora, ir acīmredzami pretrunā ar esošajiem starptautiskajiem noteikumiem.
Piemēram, Romas konvencijā (1961) jēdziens ‘apraide’ ir definēts šādi: „…skaņu vai skaņu un attēlu vai to atveidojumu raidīšana bezvadu sistēmā publiskai uztveršanai” bez jebkādiem papildu nosacījumiem.
Jēdziens ‘Publiskošana’ (Direktīva 2006/115), vai attiecībā uz autoru tiesībām (Direktīva 2001/29), nav saistīts ar nosacījumiem par komerciālā labuma gūšanu.
Rezultātā šādi grozījumi būtu ne tikai pretrunā starptautiskajām tiesībām, bet arī liegtu iespēju tiesību subjektiem, jo īpaši izpildītājiem, saņemt likumīgu atlīdzību no raidsabiedrībām un citiem lietotājiem, kuri publisko vai publiski izpilda viņu darbus Latvijā, un kuru pārstāvību un intelektuālā īpašuma tiesības garantē biedrība LAIPA.
Biedrība AEPO-ARTIS, kas pārstāv 31 izpildītāja kolektīvā pārvaldījuma organizācijas Eiropā, ir gatava apspriest šo jautājumu sīkāk ar cilvēkiem Latvijā, kuri ir atbildīgi par jūsu valsts likumdošanas grozīšanu vai atjaunināšanu,” skaidro Ksavjers Blanks (Xavier Blanc) AEPO-ARTIS ģenerālsekretārs.
“Vairāk nekā 27 000 izpildītāju Zviedrijā, kā arī neskaitāmu citu izpildītāju Latvijā un ārzemēs vārdā Zviedrijas Mākslinieku un Mūziķu interešu organizācija (SAMI) pauž savu satraukumu un stingri iebilst pret ierosinātajiem grozījumiem Latvijas Autortiesību likumā, kuru mērķis ir nodrošināt bezmaksas mūziku uzņēmumiem tās publiskajam izpildījumam vai apraidei. Šāda novirze no pašreizējās sistēmas būtu krasā pretstatā ar vairākumā Eiropas un citās attīstītajās valstīs ievērotajiem standartiem un praksi.
Ja ierosinātie likuma grozījumi stāsies spēkā, desmitiem tūkstošu izpildītāju zaudēs nozīmīgu savu ienākumu avota daļu, kā rezultātā tiks katastrofiski sabojāti - ja ne pavisam sagrauti - mūsu kopējie sasniegumi. Ņemot vērā to, ka tik daudzi uzņēmumi izmanto mūziku radiopārraides veidā, licences iegādes nepieciešamības atcelšana šādai izmantošanai faktiski padarītu tiesības uz taisnīgu atlīdzību bezjēdzīgas. Kā organizācija, kura pārstāv šādu izpildītāju intereses visā pasaulē, mūsu prioritāte ir nodrošināt to, ka mūsu dalībnieku tiesības tiek aizsargātas Latvijā, kā tas bijis līdz šim.
Izpildītāji strādā cītīgi, lai radītu mūziku, kuru mēs klausāmies un baudām, tāpēc tas ir tikai taisnīgi, ka viņi saņem savu daļu no katras saistītās ienākumu plūsmas, proti, gan no raidorganizācijām, gan no uzņēmumiem, kas veiksmīgi darbojas, izmantojot šo mūziku.
Ņemot vērā iepriekšminēto, mēs aicinām Latvijas tautu izteikt savu nostāju pret šo likumprojektu, tādējādi atbalstot visu izpildītāju sniegto ieguldījumu sabiedrībā,” Informē Stefans Lagrells (Stefan Lagrell), SAMI Izpilddirektors.
“Rights Agency limitetd (RAL) ir aģentūra, kas pārstāv vairāk nekā 1200 mākslinieku, no kuriem lielākā daļa ir no Apvienotās Karalistes. Starp maniem klientiem ir Coldplay, Keane, Placebo, Curve, SUPERGRASS, Take That, Radiohead, DEF LEPARD, Depech Mode, Faithless, Fils Kolinss, Džordžs Maikls, Selīna Diona un Tīna Tērnere. RAL iekasē atlīdzības no blakustiesību biedrībām daudzās teritorijās visā pasaulē. Latvija (sadarbojoties ar biedrību LaIPA) ir viena no teritorijām, no kurām RAL aģentūras pārstāvētie mākslinieki saņem atlīdzību par savu ierakstu izmantošanu.
Šajos laikos, kad lejupielāde ir aizvietojusi fiziskās preces pārdošanu, atlīdzība no blakustiesībām ir diezgan nozīmīgs mākslinieku ienākumu avots. Šīs tiesības tiek atzītas ES un citu valstu valdībās visā pasaulē, un mākslinieku tiesības uz savu ieguldījumu skaņu ierakstu veidošanā ir neapstrīdamas. Māksliniekam ir likumīgas tiesības saņemt atlīdzību no lietotāja par savu muzikālo darbu neatkarīgi no tā, vai tas tiek izmantots komerciālā vai nekomerciālā nolūkā. Ierakstu izmantošanas veidam nav ierobežojumu; lai kur mūzika tiktu izmantota, māksliniekam pienākas atlīdzība par to.
Nav pārsteigums, ka ekonomiskās krīzes laikos augstāku tarifu politikai būs zināma opozīcija. Ir dabiski, ka organizācijas, kuras nav maksājušas iepriekš, pretosies jebkādām prasībām. Šī pretestība līdz ar visiem argumentiem pret nepieciešamību maksāt par mūzikas izmantošanu ir pretrunā ar mākslinieka un mūzikas ieraksta producenta tiesībām uz labklājību. Jautājums ir vienkāršs – ja ir kāds labums, tad kāpēc šī labuma Lietotājam būtu tas jāizmanto uz tā radītāja rēķina?” Damians Pulle (Damian Pulle), Rights Agency Limited direktors.