Par Demogrāfisko lietu padomes un tās vadītāja Valda Dombrovska gadu ilgās darbības rezultātu var izziņot to, ka jaundzimušo skaits šā gada četros mēnešos pārsniedz pagājušā gada rādītāju par 67 bērniem.
Pagājušā gada 3. jūnijā Ministru prezidents V. Dombrovskis publiski uzrunāja pats sevi ar aicinājumu «nekavējoties uzsākt demogrāfijas jautājumu risināšanu». Viņš arī nekavējoties rīkojās – iecēla sevi par jaundibinātās Demogrāfisko lietu padomes priekšsēdētāju.
Nupat kā – pēc viena gada un trijām dienām kopš darbības sākuma, šā gada 6. jūnijā Demogrāfisko lietu padome uzdeva Finanšu ministrijai sagatavot likumdošanas dokumentus, lai samazinātu uz pusi nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu ģimenēm ar trijiem un vairāk bērniem.
Pēc V. Dombrovska Demogrāfisko lietu padomes pirmajā sēdē uzstājās viņa otrās valdības labklājības ministre Ilona Jurševska. Viņa pavēstīja, ka ministrija dzimstības veicināšanai izstrādājot rīcības plānu pamatnostādņu Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011.–2017. gadam izpildei. Aizritējušā gada laikā ministrija esot sekmīgi tikusi galā ar šo uzdevumu un ķērusies jau pie nākamā. Proti, tagad ministrija izstrādājot ne vairs «rīcības plānu», bet «plāna projektu Rīcības plāna pamatnostādņu «Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011.–2017. gadam» īstenošanai 2012. –2014. gadam». Lai atbalstītu «rīcības plāna» pārveidošanu «plāna projektā», Demogrāfisko lietu padome ir izveidojusi speciālu darba grupu par pirmsskolas izglītības iestāžu pieejamības nodrošināšanu pašvaldībās.
Tas varētu šķist pat neticami, ka ministrijas sagatavotajā atbildē Neatkarīgajai nebija uzrādīts nekas, ko ministrija gada laikā būtu paveikusi dzimstības veicināšanai vēl bez tikai pašiem ierēdņiem zināmu dokumentu projektu rakstīšanas. Kā tas notika, t.i., pilnīgi nekas nenotika I. Jurševskas laikā, tā to pašu neko V. Dombrovska trešajā valdībā aizrautīgi turpina ministre Ilze Viņķele. «Protams, demogrāfisko jautājumu risināšana ir viena no šā brīža būtiskākajam prioritātēm,» vēstīja I. Viņķele Neatkarīgajai.
I. Jurševska atstāja mantojumās mērķi, «lai katra ģimene, kurā viens bērns jau ir, izšķiras par otrā bērna ienākšanu ģimenē». Nupat to pašu atkārtoja V. Dombrovskis. Labklājības ministrija gan nav speciāli pētījusi, vai patiešām būtu palielinājies to bērnu skaits un īpatsvars, kuri ģimenē dzimuši kā otrie un vēl nākamie. Jaunākie publiski pieejamie skaitļi par jaundzimušo sadalījumu starp pirmajiem, otrajiem utt. līdz vienpadsmitajam bērnam ģimenē attiecas uz pagājušo gadu, kad dzima bērni, par kuru dzimšanu vecāki bija izlēmuši jau pirms V. Dombrovska demogrāfiskās kampaņas sākuma pagājušā gada jūnijā. Ja starp šo kampaņu un dzimstību tiešām būtu kāda saistība, tad tikai sākot no šā gada februāra.
Pagaidām jāiztiek ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem par jaundzimušo skaita pieaugumu +67 šā gada pirmajos četros mēnešos attiecībā pret pagājušā gada pirmajiem četriem mēnešiem. Stingri ņemot, šīs kampaņas rezultātos nevarētu uzrādīt arī +40 bērnus, ar kuriem šā gada janvāris pārspēj pagājušā gada janvāri. Šāda stingrība gan būtu pārspīlēta, jo diez vai kampaņai ar dzimstību ir vispār kaut kāda saistība. Tikpat labi var atzīt šo saistību ne tikai pozitīvā, bet arī negatīvā nozīmē. Piemēram, Demogrāfisko lietu padomes šā gada 22. februāra sēdes publiskais atreferējums skanēja jauki – tur bija solījumi atbalstīt Veselības ministrijas priekšlikumus mātes un bērna veselības uzlabošanai, bet īstenībā šie solījumi atgādināja par medicīnu kā vienu iemesliem, kāpēc uz bērna dzimšanu Latvijā neielaisties. Proti, cilvēkiem ir jākrāj nauda, ko legāli vai nelegāli samaksāt mediķiem, lai cilvēka aizvešana uz slimnīcu ātrās palīdzības automašīnā nebeigtos ar viņa līķa atrašanu kaut kādā bedrē pie slimnīcas. Medijiem nācās gandrīz mēnesi aicināt veselības ministri Ingrīdu Circeni vismaz izlikties, ka viņa reaģē uz šo gadījumu, kas tikai paspilgtina viņas nozares ikdienas (iknakts) darbu, ar ko Latvijas iedzīvotāji – atšķirībā no ministres – ir spiesti rēķināties. Cik cilvēku Latvijā spēj gan maksāt nodokļus, par kuriem nekādi pakalpojumi netiek saņemti, gan apmaksāt visus kā pašiem pieaugušajiem, tā viņu bērniem vajadzīgos pakalpojumus? Un ja nu nespēj – ja nu viņiem nākas saņemt tādu «veselības uzlabošanu», kādu «valsts sociālās aprūpes centros» piedāvā I. Viņķele? Kurš to novēlētu sev un saviem bērniem?
Lai nu kā, šogad četros mēnešos Latvijā piedzimuši 6080 bērni, kas formāli skaitās dzimstības stabilizācija pēc krituma trīs gadus pēc kārtas. Ticamāk gan, ka pašreizējo dzimstības līmeni notur ne amatpersonu aicinājumi, bet sieviešu skaita pieaugums tieši tajā vecumā, kad tām dzimst visvairāk bērnu. Tās ir sekas dzimstības bumam pagājušā gadsimta 80. gadu otrajā pusē. Jau 80./90. gadu mijā dzimstība Latvijā sāka samazināties, kas diktē nākamo dzimstības sarukuma periodu, tiklīdz mazāks skaits bērnu izaug līdz vecumam, kad tiem jau pašiem varētu būt bērni. Jaundzimušo skaita izmaiņas +67 četros mēnešos nedod pamatu cerēt uz tādu dzemdību biežuma pieaugumu auglīgajā vecumā atlikušajām sievietēm, kas kompensētu šo sieviešu skaita samazināšanos. Kopējais rezultāts +67 ir sasniegts ar svārstībām, kas atgādina drudža slimnieka temperatūras amplitūdu:
no –174 martā līdz +133 aprīlī pret to pašu mēnesi iepriekšējā gadā (salīdzinājumā, ko neietekmē sezonāli faktori). Šīs svārstības ir tikpat mazsvarīgas kā Demogrāfisko lietu padomes pastāvēšana vēl pēc tam, kad demogrāfiskās politikas imitācija palīdzēja V. Dombrovskim aizslīdēt no viņa otrās valdības uz trešo valdību.