7. un 8.jūnijā, Igaunijā Baltijas valstu aizsardzības ministru komitejas sanāksmē Latvijas, Igaunijas un Lietuvas aizsardzības ministri vienojās izvērtēt iespēju veidot kopīgu bruņoto spēku štāba struktūrvienību operāciju un uzņemošās valsts atbalsta plānošanai.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks norāda, ka ar šo iniciatīvu nāca klajā Latvija, jo šāda struktūrvienība ļautu vēl vairāk nostiprināt Baltijas bruņoto spēku operacionālo sadarbību un nestu lielāku ieguldījumu arī Baltijas valstu sadarbībā ar NATO. Ar šīs iniciatīvas izvērtēšanas rezultātiem plānots iepazīties nākamajā Baltijas ministru komitejā, kas notiks Latvijā šā gada nogalē.
Tikšanās laikā ministri vienojās arī par citām jaunām iniciatīvām, tai skaitā kopīgu ieguldījumu NATO Reaģēšanas spēkos, kā arī par Baltijas valstu mīnu kuģu eskadras (BALTRON) ieguldījuma palielināšanu NATO Pastāvīgajā jūras pretmīnu grupā. Ministri vienojās, ka no 2014.gada katru otro gadu BALTRON piedalīsies pretmīnu grupā. Tāpat tika panākta vienošanās, sākot no 2016.gada, ik pa četriem gadiem nodrošināt kopēju Baltijas valstu bataljona līmeņa vienības dalību NATO Reaģēšanas spēkos.
Diskutējot par kopīgu iepirkumu īstenošanu Baltijas valstu bruņoto spēku vajadzībām, ministri vienojās veikt kopīgu Baltijas valstu munīcijas iepirkumu. A.Pabriks norādīja, ka šis pirmais projekts ir solis pretī biežākiem un apjomīgākiem iepirkumiem, kas ļaus samazināt birokrātisko procedūru skaitu un izmaksas. Ministri apstiprināja arī noteiktas bruņoto spēku spējas, pie kuru attīstības Baltijas valstis nākotnē kopīgi strādās uzsverot, ka kopīga spēju attīstība novedīs arī pie jaunu kopīgu iepirkumu projektu īstenošanas.
Ministri atzinīgi novērtēja maijā NATO Čikāgas samitā pieņemto lēmumu par gaisa patrulēšanas misijas pagarināšanu Baltijas valstīs, uzsverot to kā izcilu "viedās aizsardzības" piemēru, redzamu Alianses klātbūtnes nodrošināšanu un būtisku ieguldījumu kolektīvajā aizsardzībā. Tāpat ministri parakstīja izmaiņas dokumentā par paplašinātu uzņemošās valsts atbalsta paketi NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misijai, apņemoties no 2015.gada paaugstināt šo atbalstu līdz 5 miljoniem eiro gadā.
Sanāksmes laikā ministri vienojās stiprināt arī Baltijas valstu sadarbību kiberaizsardzības jomā, ar mērķi veicināt ambiciozas kiberdrošības jautājumu dienaskārtības veidošanu NATO un ES.
Baltijas valstu aizsardzības ministru komitejas sastāvā ir Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības ministri. Ministru komiteja dod politiskās vadlīnijas un pieņem galvenos lēmumus trīspusējā sadarbībā aizsardzības jomā.