Traģēdijā vaino tilta atslēgas nepieejemību; Rīgas tilti apgalvo, ka glābēji neprasīja atslēgas

Traģēdiju uz Vanšu tilta vakar nebija iespējams novērst tāpēc, ka vienīgais atbildīgais cilvēks no "Rīgas tiltiem", kuram ir pieejama tilta atslēga, bija izbraucis ārpus Rīgas, šodien preses brīfingā žurnālistiem pastāstīja Valsts policijas priekšnieks ģenerālis Ints Ķuzis.

Pirmie notikuma vietā bija ieradušies Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) glābēji, kuriem, izmantojot autopacēlāju, aptuveni uz desmit minūtēm izdevās nodibināt kontaktu ar pārgalvīgo kāpēju. Taču viņš atteicās sadarboties.

Pēc tam glābēji un policisti saprata, ka pārrunu vedējam ir nepieciešams doties augšā uz tilta smaili, taču nevienam no klātesošajiem nebija atslēgas, ar kuru atvērt tilta durvis.

Noskaidrojās, ka cilvēks, kuram ir piekļuve šai atslēgai, ir devies ārpus galvaspilsētas robežām. Pēc viņa nekavējoties tika nosūtīts operatīvais transports ar bākugunīm, taču atgriežoties bija jau par vēlu.

Kā skaidroja Ķuzis, faktiski tilta atslēga atradās Rīgas domes telpās, taču neviens nevarēja tai piekļūt.

Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane atzina, ka atslēgai ir jābūt pieejamai 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā, un tāda situācija, kāda izveidojās vakar, nav pieļaujama.

VUGD priekšnieks Oskars Āboliņš papildināja, ka durvis, aiz kurām ir kāpnes, kas ved uz Vanšu tilta smaili, speciāli ir konstruētas tā, lai neviens nesankcionēti pa tām nevarētu iekļūt. Tās ir ievērojami izturīgākas nekā, piemēram, dzīvokļu dzelzs durvis. VUGD rīcībā nav tādas tehnikas, lai šīs durvis varētu uzlauzt, sazāģēt vai kā citādi atvērt bez atslēgas.

Raksturojot vakardienas pašnāvnieka personību, Ķuzis sacīja, ka iepriekš policijas redzeslokā šis 1992.gadā dzimušais vīrietis nav nonācis. Mirušā radinieki apstiprinājuši, ka bojāgājušajam bijušas garīgās veselības problēmas.

Ķuzis atkārtoti uzsvēra, ka vakardienas traģēdija viennozīmīgi bija pašnāvība. Nekāda pēcnāves vēstule gan pagaidām neesot atrasta.

Tikmēr Vanšu tilta apsaimniekotājam SIA "Rīgas tilti" ceturtdien neviens nav prasījis atslēgas uz tilta pilonu, lai pa kāpnēm nokļūtu tilta virsotnē un sagaidītu jauno vīrieti, kurš vakar pa vantīm uzrāpās līdz pašai augšai un izdarīja pašnāvību, nolecot no tilta virsotnes.

"Vanšu tilta vantīs tik daudzas reizes kāds ir kāpis - parasti glābēji mums piezvana un mēs atbraucam ar atslēgām, bet šoreiz neviens pie mums nevērsās," aģentūrai LETA apgalvoja "Rīgas tiltu" ģenerāldirektors Albīns Jasaitis.

Rīgas domes Satiksmes departaments par tilta apsaimniekošanu konkursa kārtībā noslēdzis līgumu ar SIA "Rīgas tilti", uzņēmumā arī glabājas Vanšu tilta pilona durvju atslēgas, kas nodrošina pieeju kāpnēm tilta balsta iekšienē un ļauj nokļūt līdz tilta virsotnei.

Līgumā neesot arī noteikta atsevišķa prasība regulāri nosmērēt vantis ar slidenu pārklājumu - tas tiek darīts tikai pēc pasūtītāja pieprasījuma. "Satiksmes departamenta pārstāvis šopavasar apskatīja vantis un atzina, ka atjaunot nevajag," teica Jasaitis, taču nevarēja precizēt, kurš speciālists vantis apsekojis.

LETA jau ziņoja, ka šogad slidenais pārklājums nav ticis atjaunots.

"Daudzi nav sapratuši, ka slidenais krāsojums nav tāds, kas neļautu uzkāpt, bet lai kāpējs noķellētu rokas un drēbes un tālāk nekāptu," atzina uzņēmuma ģenerāldirektors.

Lai izslēgtu jebkādu iespēju uzrāpties vantīs, tas jānorobežo ar vismaz 8 līdz 10 metrus augstām konstrukcijām, uzsvēra Jasaitis.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.