Vīrietis nolec no Vanšu tilta virsotnes un nositas

Aptuveni 30 gadus vecais vīrietis, kurš šopēcpusdien uzkāpa pa Vanšu tilta vantīm, no tilta smailes noleca un nositās. Šis ir pirmais gadījums pēdējos gados, kad kāpšana Vanšu tilta vantīs beidzas ar letālu iznākumu.

Vīrietis iekrita trolejbusa vados, un neoficiāli zināms, ka uzreiz pēc lēciena viņš vēl bijis dzīvs, viņš tika nodots mediķiem, taču vīrieša dzīvību vairs nav bijis iespējams glābt un viņš nomiris ātrās palīdzības automašīnā.

Aptuveni 30 gadus vecais vīrietis augšup pa Vanšu tilta vantīm sāka kāpt plkst.15.55, plkst.17.15 sasniedza tilta smaili un plkst.17.20 noleca no tās, novēroja aģentūra LETA.

Uz notikuma vietu bija devušies gan policisti, gan mediķi, gan Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieki. Pār tiltu abos virzienos tika pilnībā slēgta satiksme, netika laisti arī velobraucēji un gājēji. Rīgas centrā un uz tiltiem veidojās ievērojami sastrēgumi.

Glābēji, ierodoties notikuma vietā, konstatēja, ka pārgalvis ir uzkāpis pa vantīm aptuveni 15 metrus augstu, taču viņš nepadevās un turpināja kāpt tālāk. VUGD darbinieki notikuma vietā uzstādīja autopacēlāju, taču ar tā palīdzību piekļūt kāpējam neizdevās.

Uz tilta bija pulcējies liels skaits vērotāju. Kāpējs viņiem vēlēja Jēzus svētību un, slavēdams Dievu un Māti Mariju, turpināja rāpties augšup, nekādas prasības neizvirzīdams.

Plkst.17.15 pārgalvis bija sasniedzis tilta virsotni. Tur viņu neviens nesagaidīja. Tikmēr notikuma vietā bija ieradusies arī policijas specvienība, taču pārrunas sākt neizdevās.

Ap plkst.17.20 vīrietis, nostājoties gandrīz pašā tilta smailē ar skatu pret labo Daugavas krastu, pārmeta krustu un noleca lejā. Krītot viņš pārrāva trolejbusa vadus.

Satiksme pār Vanšu tiltu ir pilnībā atjaunota.

Pēc traģiskajiem notikumiem uz Vanšu tilta Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) ir pieprasījis paskaidrojumus no Rīgas domes Satiksmes departamenta par to, kāpēc uz vantīm bija iespējams uzrāpties, kaut arī tām ir jābūt noklātām ar īpašo slīdošo sastāvu, aģentūru LETA informēja mēra preses sekretāre Anna Kononova.

"Par šādu nolaidību departamenta amatpersonām būs jāatbild, un, iespējams, arī jāatstāj amats," uzsvēra Ušakovs. Satiksmes departamentam tiks uzdots meklēt papildu risinājumus, kā norobežot tilta vantis.

Slidenais materiāls, ar kuru pārklātas Vanšu tilta vantis, šopavasar nav ticis atjaunots. Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Ilze Dišlere skaidroja, ka ceļu uzturētāji apsekojuši vantis gan pirms, gan pēc ziemas perioda, un konstatējuši, ka pārklājuma stāvoklis ir apmierinošs, tāpēc tas nav atjaunots. Pārklājuma atjaunošana izmaksā ap 1000 latu, taču šim nolūkam departamenta budžetā līdzekļi šogad nav paredzēti.

Pēdējos desmit gados reģistrēti vismaz desmit mēģinājumi uzkāpt Vanšu tilta vantīs, bet šodienas traģiskais gadījums, kad jaunietis pa vantīm uzrāpās līdz tilta augšai un nolēca, ir pirmā reize ar letālu iznākumu, liecina aģentūras LETA arhīvs.

2002.gada vasarā kāds vīrietis mēģināja "iekarot" Vanšu tiltu pa vantīm, turklāt pat divreiz. 2003.gada novembrī kāds vīrietis mēģināja uzrāpties pa Vanšu tilta ārējo garāko vanti.

2004.gada aprīlī kādam pārgalvim pa Vanšu tilta vanti izdevās tikt līdz pašai augšai, pēc kā viņš pats nokāpa lejā.

2006.gadā trīs reizes notika mēģinājums uzrāpties pa tilta vantīm - janvārī kāds vīrietis uzrāpās Vanšu tilta vantīs aptuveni 30 līdz 40 metru augstumā, bet glābēju palīdzība nebija nepieciešama, jo vīrietis lejā nokāpa pats. Tā paša gada aprīlī tilta vantīs mēģināja uzkāpt kāds vīrietis alkohola reibumā, bet augustā vantīs mēģināja uzkāpt divi jauni vīrieši.

2007.gadā kāds 29 gadus vecs vīrietis centās uzkāpt Vanšu tilta vantīs. No tām viņu ar pacēlāja palīdzību nocēla operatīvie dienesti.

Pērn septembrī kāds vīrietis uzkāpa Vanšu tilta vantīs līdz pusei. Ierodoties policijai, viņš labprātīgi nokāpa no vantīm. Nogādāts policijas iecirknī viņš nespēja policistiem motivēt savu rīcību. Pērn novembrī Vanšu tilta vantīs uzkāpa kārtējais pārdrošinieks. Pēc pārrunām ar policiju viņš labprātīgi nokāpa lejā.

Savukārt 1994.gada oktobrī, Vanšu tilta remontdarbu laikā, no tilta balsta uz tilta braucamās daļas nokrita un gāja bojā remontstrādnieks.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.