Sākoties aktīvākajai negaisu sezonai, šogad Latvijā notikuši jau 24 negadījumi, kad zibens spēriens bojājis ēkas, to elektrosistēmas, elektroiekārtas vai nodarījis citus postījumus. Trīs gadījumos māja nodegusi pilnībā, liecina Latvijā lielākās apdrošināšanas sabiedrības "Balta" (RSA Grupa) dati. Savukārt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) statistika rāda, ka pēdējos trīs gados zibens dēļ Latvijā izcēlušies 113 ugunsgrēki.
Par zibensaizsardzību un iespējām, kā iedzīvotājiem pasargāt savu mājokli no negaisa postījumiem, preses konferencē informēja VUGD priekšnieka vietnieks Kristaps Eklons. Zibensaizsardzība vajadzīga katrai ēkai, turklāt tā kļūst aizvien aktuālāka. Tas izskaidrojams ar nemitīgi pieaugošo pieprasījumu pēc dažāda veida elektrotehnikas ikvienā dzīvojamā, sabiedriskā vai ražošanas ēkā. Tādējādi pieaug arī ēkas magnētiskais lauks, kas pievelk zibeni, un elektrības izlādēšanās notiek biežāk. Zibensnovedēji un iekšējo elektrisko tīklu aizsardzība pasargā arī pret strāvas pārspriegumiem un kritumiem.
Aktīvākā negaisu sezona sākas maija beigās un turpinās līdz pat rudenim, taču atbilstošos laika apstākļos tas var spert arī visos citos gada mēnešos. Par to liecina arī "Baltas" apkopotie dati, piemēram, pagājušā gada 10.decembrī zibens spēriens Kuldīgas novadā sabojāja trīs māju elektroinstalāciju, signalizāciju un elektrosadales skapjus.
Kopumā no pērnā gada maija līdz decembrim "Baltā" iesniegti atlīdzību pieteikumi par 105 zibens izraisītiem negadījumiem. Salīdzinot ar 2010.gadu, pērn nav piedzīvota neviena ēkas nodegšana, biežāk zibens mājas bojājis daļēji, nodedzis jumts vai sienas, cietusi elektroinstalācija, elektrotehnika u.c. Lielākā izmaksātā atlīdzība bijusi vairāk nekā 2700 latu. Savukārt šogad zibens bijis postošāks, un nodegušas jau trīs mājas Limbažu, Ikšķiles un Madonas novados. Lielākos zaudējumus par mājokli, kas nodedzis no zibens spēriena, plānots segt 40 000 latu apmērā.
"Baltas" novērojumi liecina, ka dabas stihijas mainās no gada uz gadu, piemēram, 2011.gads īpašumu apdrošināšanā izcēlies ar stipriem vējiem un sniegiem, savukārt šogad sākuši iezīmēties zibens postījumi. Turklāt tas nozīmē, ka šādi zibens postījumi ir apjomīgāki un zaudējumi - lielāki. Saņemot zibens spērienu, tiek bojāti ne tikai TV, dekoderi, datori, mūzikas centri, elektroinstalācija, rūteri, signalizācija, videonovērošanas kameras, elektriskās plītis, ledusskapji, elektriskie vārti, bet arī ēka, kas var nodegt līdz pamatiem.
"Baltas" īpašumu apdrošināšanas atlīdzību pārvaldes vadītājs Ivo Danče skaidroja: "Ja vidēji dzīvokļa apdrošināšana maksā 40 latus un privātmājas apdrošināšana - 60 latus, bet nelaimes gadījumā zaudējumi sasniedz vairākus desmitus tūkstošus latu, tad iespēja pasargāt sevi no nelaimes šķiet pašsaprotama un loģiska. Taču, kā liecina jaunākie veiktie patērētāju pētījumi, Latvijā apdrošināšana vēl joprojām iedzīvotāju mentalitātes dēļ netiek uzskatīta par pirmās nepieciešamības pakalpojumu arī tad, ja finansiālā rocība to atļauj, nepadomājot, ka "es neesmu tik bagāts, lai atļautos nopirkt otru māju"."
Savukārt K.Eklons atzīmēja, ka, lai pasargātu īpašumu negaisa laikā, primāri ir rūpēties par zibensnovedējiem un to, lai mājas elektrosistēma ir izturīga pret strāvas piegādes traucējumiem, kas var izraisīt elektroierīču bojājumus vai ugunsgrēku. Tā kā no uguns nelaimes nav iespējams vienmēr izvairīties, arī īstenojot dažādus zibens aizsardzības pasākumus, ir svarīgi, lai, iestājoties zibens radītai nelaimei, iedzīvotāji būtu nodrošināti pret neparedzētiem izdevumiem, piemēram, ar īpašuma apdrošināšanu vai kādiem citiem specifiskiem apdrošināšanas risinājumiem.
Kā norādīja "Baltas" pārstāvis Ivo Danče, tad līdz ar plašāka moderno elektronisko ierīču klāsta parādīšanos mājokļos iedzīvotāji arvien biežāk saskaras ar situācijām, kad strāvas piegādes traucējumi tās var sabojāt. Tāpat strauji palielinājušies dabas stihiju postījumi, piemēram, pēc apdrošinātāja datiem, kopš 2009.gada Rīgas reģionā dabas stihiju izraisīto negadījumu skaits privātpersonu īpašumos ir vidēji pieaudzis par 142 procentiem. Savukārt 2011.gadā 17 procenti bijušas tieši zibens izraisītas nelaimes.
Ņemot vērā privātpersonu intereses, no šī gada sākuma "Balta" kā vienīgā apdrošinātāja Latvijā piedāvā fizisko personu elektronisko risku apdrošināšanu (FERA). Tā pasargā gadījumos, kad zibens spēriena vai citu strāvas piegādes traucējumu rezultātā sabojājušās elektroiekārtas. Tā ļauj saņemt atlīdzību līdz pat 10 000 latu apmērā, par polisi samaksājot 10 līdz 30 latus.
"Baltas" dati liecina, ka līdz maija beigām ir saņemti jau 18 FERA atlīdzību pieteikumi par negadījumiem, kurus izraisījis zibens spēriens vai strāvas piegādes traucējumi. Puse no tiem ir notikuši tieši maijā, kad sākās pirmie negaisi. Īpaši izcēlies bargais negaiss 21. un 22.maijā. Līdz šim lielākā summa, kas izmaksāta par šādiem bojājumiem, ir teju 1500 latu.
Norādot uz Latvijas normatīvo aktu problemātiku, kas regulē zibensdrošību un pārspriegumdrošību, Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes docents un valsts emeritētais zinātnieks Kārlis Timmermanis atzīmēja, ka Latvijā nepastāv stingrs regulējums, kas noteiktu iestādes, kas atbild par nepieciešamību ievērot zibensdrošību. Tāpat eksperts kā vienu no galvenajām problēmām minēja kvalificētu speciālistu trūkumu, kuri spētu profesionāli sagatavot plānojumu tieši zibensdrošības sistēmām mājokļos (zibensnovedēji, to ierīkošana, atbilstoši zemējumi un elektroinstalācija, kas spēj izturēt pārspriegumu u.c.), kā arī nodrošināt kvalitatīvu plānojuma praktisko izpildi.