Vietējās zemenes ēdīsim ap Jāņiem
Latvijas zemenes tirgos nopērkamas jau trešo nedēļu, tomēr īstais ogu laiks sāksies ap Jāņiem. Pirmajām pašmāju zemenēm cena uzlēca pat līdz 10 latiem par kilogramu, arī tagad vietējās ogas nav kļuvušas stipri lētākas, kritums ir vien daži lati.
Pašmāju ogas tiek gatavinātas siltumnīcās, bet uz lauka audzētās būs nopērkamas pēc nedēļām divām. Patlaban lielākais kvantums zemeņu Latvijā iekļūst no Grieķijas, Spānijas un Polijas. To cenas Rīgas Centrāltirgū svārstās no 1,35 līdz 2,20 latiem. Neatkarīgā trešdien ap pusdienlaiku Centrāltirgū pamanīja Polijas zemenes arī par 90 santīmiem kilogramā. Tās nu gan nebija pārāk izskatīgas un neradās vēlme sīkās ogas likt uz zoba kaut tikai intereses pēc.
Pircēju piekrišanu izpelnījās Jelgavā bioloģiski audzētas zemenes, kas bija safasētas kārbiņās. 200 gramu smags iepakojums maksāja 1,50 latus. Zemeņu audzētāja Inese atzina, ka esot iesācēja un pērn joka pēc pamēģinājusi trīs rindiņas ar stādiem ielikt un cik ogu izauga, tik arī pārdevusi. Ap 30 kārbiņām būšot. Bioloģiski audzētās ogas labprāt iegādājoties ārzemnieki un māmiņas ar maziem bērniem. Viņa neslēpa, ka jūtoties patīkami pārsteigta, jo ogas labi pērkot, savukārt nepatīkams pārsteigums bijis ieraugot, ka solītā raža ir ievērojami mazāka. „Ja no viena krūma varētu novākt tik daudz ogu, cik man solīja, stādus pērkot, tad es būtu miljonāre,” viņa pasmējās. Tagad atpelnīta ir vien stādu cena, bet ne siltumnīcas amortizācijas izdevumi.
Ogas ir jāgaršo, nevajag pirkt uz dullo, pircējus uzrunā Solvita, kura pārdod ne tikai zemenes, bet arī saldos ķiršus un aprikozes. Viņa izstāsta, ka katra ogu partija pēc garšas var atšķirties. Tas nekas, ka pirms dažām dienām iegādātās Polijas zemenes šķitušas saldas. Šodien tās var būt neganti skābas. Pārdevēja piebilst, ka pašlaik nopērkamā ogas ir paredzētas apēšanai, zaptes vārīšanai domātās vēl jāpagaida.
Rīgas Centrāltirgū zemeņu tirgotājiem ir ierādītas tirdzniecības vietas zemnieku tirdziņā uz Prāgas ielas. Taču tur vietas paredzētas tikai Latvijas lauksaimnieku organizāciju biedriem, kas pagaidām, šķiet, tikai iešūpojas tirgošanai. Dienā atbraucot pāris pārdevēju.
Šogad pirmo zemeņu cena esot zemāka nekā iepriekšējos gados, un Augļkopības asociācijas valdes priekšsēdētājai Mārai Rudzātei sirds ir pilna. Lai cik būtu cīnījušies par vietējo zemeņaudzētāju interesēm, lai cik būtu rakstījuši ministriem un izklāstījuši situāciju, viņi atsaucīgi mājot ar galvu, bet izdarot pa savam. Proti, Latvijas zemeņu biznesā ogu cenu uzaugšu rauj nodokļi, tāpēc mūsējie ar lētajām poļu zemenēm konkurēt nevar. Tā kā poļu zemniekiem valsts izrāda pretimnākšanu nodokļu politikā, tad galarezultātā viņu zemenes maksā trīsreiz lētāk nekā Latvijā audzētās. „Bet mēs te varam izstiepties un sarauties,” konstatē M. Rudzāte.