Zāļu ražotāji rosina miljonu latu novirzīt kompensējamām zālēm, ne uzņemšanas nodaļām

Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija (SIFFA) un Latvijas Patentbrīvo Medikamentu Asociācija (LPMA) kategoriski iebilst pret Veselības ministrijas ieceri, vienu miljonu latu no Zāļu valsts aģentūras (ZVA) 2011. gada ieņēmumiem par maksas pakalpojumiem novirzīt slimnīcām, lai risinātu uzņemšanas nodaļu problēmas un uzlabotu slimnīcu iespējas sniegt neatliekamo palīdzību, nra.lv informēja SIFFA izpilddirektors Valdis Freidenfelds.

Abas asociācijas uzskata, ka šie ZVA finanšu līdzekļi novirzāmi zāļu kompensācijas sistēmai, kurai finansējums šogad ir nepietiekams un būs vairāku miljonu latu liels budžeta deficīts.

SIFFA un LPMA piekrīt tam, ka pēdējo gadu laikā veselības aprūpei būtiski samazinātā finansējuma dēļ valstij nepietiek nauda pacientu ārstēšanai. Taču naudas trūkums slimnīcām nekādā gadījumā nav risināms uz zāļu ražotāju rēķina, kuru maksājumi par ZVA pakalpojumiem (galvenokārt - zāļu ražotāju veiktajiem maksājumiem - par zāļu reģistrāciju, medikamentu drošības uzraudzību u.c.) veido ZVA budžeta liekāko daļu, tajā skaitā, zāļu ražotāju maksājumi veido lielāko daļu no minētā viena miljona latu, kuru Veselības ministrija plāno novirzīt slimnīcām.

SIFFA un LPMA vērš uzmanību uz to, ka komersantu maksājumi Latvijā par ZVA pakalpojumiem pašlaik ir daudz lielāki nekā Igaunijā un Lietuvā (maksas apmērs par ZVA pakalpojumiem tika palielināts 2008.gada rudenī, kad tas pieauga 2 līdz 6 reizes). Tas, kopā ar nelielo zāļu tirgu, ne tikai kavē zāļu esamību tirgū, bet arī palielina zāļu cenas. Tātad, faktiski, minētais miljons latu ir veidojies no visu to pacientu maksājumiem, kuri ikdienā tērē naudu jebkādu zāļu iegādei.

Būtu tikai taisnīgi, ka šī viena miljona latu ietaupījumu novirzītu tieši kompensējamo medikamentu apmaksai, kas ļautu nepasliktināt daudzu tūkstošu hroniski slimu pacientu veselību. Tādejādi valsts nevis cīnītos ar sekām, bet gan novērstu cēloņus, jo ir zināms, ka daļa pacientu nonāk slimnīcā tikai tāpēc, ka viņi netiek ārstēti ambulatori, tajā skaitā, ar zālēm.

2012. gada valsts atvēlētais finansējums kompensējamo zāļu apmaksai – aptuveni 71 miljons latu – ir nepietiekams un gada beigās sagaidāmais budžeta deficīts būs lielāks par 5 miljoniem latu. Iespējas ietaupīt uz kompensējamo zāļu rēķina, nesamazinot zāļu pieejamību pacientiem, ir minimālas, jo jau pašlaik kompensācijas sistēmā iekļauto zāļu cenas faktiski ir lētākās starp citām Eiropas Savienības valstīm, kā arī valsts izdevumi zāļu kompensācijai ir gandrīz vismazākie. Tāpēc, ja netiks rasts finansējums zāļu apmaksai un valsts pacientiem neapmaksās zāles, jau tuvākajā laikā palielināsies to pacientu skaits, kuriem būs nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība un ārstēšana slimnīcā, kas izmaksā daudz dārgāk par ambulatoro ārstēšanu.

SIFFA un LPMA aicina Veselības ministriju, lemjot par līdzekļu pārdali veselības aprūpē, pieņemt ekonomiski pamatotus, izsvērtus un atbildīgus lēmumus, kas nepasliktinātu pacientu stāvokli un neradītu vēl lielākus zaudējumus valsts veselības aprūpes sistēmai.

Neatkarīgā Rīta Avīze jau rakstīja, ka abu asociāciju biedri - zāļu ražotāji - uzrakstījuši vēstuli Veselības ministrijai, kurā informā, ka neplāno šogad segt kompensējamo zāļu budžeta deficiītu, kā to darīja jau pērn, jo Veselības ministrija no savas puses nav izpildījusi savas apņemšanās.

Latvijā

Krimināllietu pret bijušo Rēzeknes mēru Aleksandru Bartaševiču par ierobežotas pieejamības informācijas izpaušanu, kā arī par to, ka viņš 16 gadus valsts amatpersonas deklarācijās apzināti nenorādīja ziņas par ārzemēs iegādātu īpašumu un citiem ienākumiem lielā apmērā, Latgales rajona tiesa Balvos plāno sākt skatīt 13.decembrī plkst.10, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Svarīgākais