Atzīmējot Moricsalas dabas rezervāta 100.jubileju izdod speciālu aploksni
6.jūnijā, tieši Moricsalas dabas rezervāta dibināšanas dienā, Latvijas Pastā notika aploksnes, kas izdota, atzīmējot rezervāta pastāvēšanas 100.jubileju zīmogošana. Zīmogošana notika Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā(VARAM).
Aploksnes prezentācijas pasākumā piedalījās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs, satiksmes ministra biroja vadītājs Aivis Freidenfelds un Latvijas Pasta un Dabas aizsardzības pārvaldes vadības pārstāvji.
Par godu Latvijas pirmās īpaši aizsargājamās dabas teritorijas - Moricsalas dabas rezervāta - simtajai jubilejai Latvijas Pasts izdevis speciālo aploksni un zīmogu. Aploksnes un zīmoga dizainu veidojis mākslinieks Ģirts Grīva, un uz tiem redzama retās un izzūdošās Bērzu briežvaboļu (Ceruchus chrysomelinus) sugas pārstāve - šī suga ierakstīta īpaši aizsargājamo dzīvnieku sarakstā, un viena no to nedaudzajām atrašanās vietām Latvijā ir tieši Moricsalas rezervāts. Aploksnes fotogrāfijas autors ir bioloģijas zinātņu doktors, Daugavpils Universitātes profesors, rektors Arvīds Barševskis. Aploksnes sauklis ir Vēro, iepazīsti, saudzē!, un to tirāža sasniedz 1000 eksemplāru.
Moricsalas dabas rezervāta jubilejas dienā Dabas aizsardzības pārvalde VARAM telpās organizēs dažādus pasākumus. VARAM apmeklētājiem būs iespēja aplūkot Latvijas Pasta izdoto dabas tematikas pastmarku ekspozīciju, izstādi Moricsalai-100, bērnu zīmējumu akcijas Vēro, iepazīsti, uzzīmē! Darbus, kā arī noklausīties prezentāciju „Moricsala laika griežos” un piedalīties dažādu tematiku dabas izziņas darbnīcās.
Moricsalas dabas rezervāts ir vecākā aizsargājamā dabas teritorija Latvijā, kas dibināta 1912.gadā. Moricsalu raksturo ļoti vecs mežs, kurā augošie koki sasniedz pat 500 gadu vecumu. Rezervāta dabiskais mežs un atmirusī koksne dod mājvietu retām ķērpju, sūnu un kukaiņu sugām. Moricsala ir Latvijas vaboļu paradīze un arī vienīgā zivjērgļu kolonijas vieta Latvijā. Rezervātā konstatētas 222 tauriņu sugas, no kurām dažas nav sastopamas nekur citur Latvijā un pat visā Baltijā. Savu nosaukumu sala ieguvusi no Saksijas kūrfirsta Augusta dēla, vēlākā Francijas maršala Morica, kurš 1727. gadā ar nelielu karaspēka nodaļu kādu laiku slēpās salā no Krievijas karaspēka.