Dambis: Jaunajā Rīgas attīstības plānā jānovērš spēkā esošā plāna nepilnības un lielummānija

Izstrādājot jauno Rīgas attīstības plānu, būtu jānovērš tās neskaidrības un nepilnības, kuras ir patlaban spēkā esošajā attīstības plānā un jāizvairās no lielummānijas, kas ir šajā plānā, biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis.

"Spēkā esošais attīstības plāns nav ideāls, tajā ir vairākas nepārdomātas un nesaprotamas vietas, kas īpaši attiecas uz pieļaujamo apbūves augstumu. Piemēram, nav skaidrs, kāpēc vienā vietā augstceltnes ir atļautas, bet turpat blakus - nē. No šī skatupunkta jauna, kvalitatīva attīstības plāna izstrāde Rīgai nenāktu par sliktu," sacīja Dambis.

Viņš piebilda, ka patlaban spēkā esošais plāns 2005.gadā ticis veidots ar zināmu lielummānijas pieskaņu, paredzot, ka Rīgā sliesies neskaitāmas augstceltnes. Jaunajā attīstības plānā domāšanai būtu jābūt reālai un šādi augstceltņu rajoni nav jāparedz.

"Strādājot pie jaunā plāna, ir jābūt vairāk diskusiju, plašākām konsultācijām ar sabiedrību, tāpēc jaunā attīstības plāna ieceres publiskajai apspriešanai ir jāsagatavo visai sabiedrībai viegli saprotamā veidā," uzskata Dambis.

Attīstības plānā svarīga ir pēctecība, lai nebūtu tā, ka katru reizi, nomainoties politiķiem domes vadībā, tiek grozīts arī attīstības plāns, norādīja Dambis.

Jau ziņots, ka, lai labotu pirms krīzes pieļautas kļūdas un sistēmiskā līmenī novērstu korupcijas riskus, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) uzdevis Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam uzsākt darbu pie jauna Rīgas attīstības plāna izstrādes, aģentūra LETA uzzināja domes Sabiedrisko attiecību nodaļā.

"Esošais Rīgas attīstības plāns ir spēkā jau gandrīz sešus gadus. Šajā laikā daudz kas ir mainījies sociālekonomiskajā vidē, tāpēc tas ir rūpīgi jāizvērtē, jāpaņem no tā labākais un jāpapildina ar jauniem risinājumiem, tādējādi radot mūsdienām atbilstošāku jaunu pilsētas attīstības plānu. Ir virkne vietu Rīgā, kuras stagnē, neļaujot īpašniekiem tās attīstīt, apbūvēt vai labiekārtot tikai šobrīd spēkā esošā noteiktā izmantošanas veida dēļ, kas neatbilst mūsdienu situācijai un apstākļiem, un tas nav pareizi," norāda Ušakovs.

Ušakovs uzsver, ka ar jaunā pilsētas attīstības plāna palīdzību ir jāturpina attīstīt publiskā infrastruktūra, kas nenoliedzami esot fiziskais pamats katras teritorijas izaugsmei, jāturpina samazināt Rīgas satiksmes infrastruktūras fragmentārais raksturs un jāpilnveido pilsētas satiksmes sistēma kopumā.

Spēkā esošais pilsētas attīstības plāns tika izstrādāts periodā, kad pilsētā un valstī kopumā bija vērojama strauja ekonomiska izaugsme. Tā tieši ietekmēja arī plānošanas dokumentu izstrādes organizācijas procesu un ideoloģiskās nostādnes, kas prioritāri bija balstītas uz Rīgas konkurētspējas stiprināšanu Baltijas jūras reģiona metropoļu vidū un daudzveidīgu, uz elastīgiem teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem balstītu, teritorijas attīstības iespēju radīšanu.

Kā norāda domes priekšsēdētājs, tam raksturīga zemāka plāna detalizācijas pakāpe, sniedzot risinājumus galvenokārt vadlīniju veidā, ar mērķi tos detalizēt konkrētā laikā atbilstoši konkrētajai situācijai. Šādai pieejai ir potenciāli lielāks korupcijas risks, ko apliecina arī daudzie tiesiskie konflikti dažādu Rīgas teritoriju attīstības jautājumos. Pilsētas attīstības plānam pēc būtības ir jāiemieso pilsētas iedzīvotāju un iespēju robežās arī pilsētā strādājošo, investoru un viesu vienošanās par pilsētas attīstības redzējumu.

Izstrādājot jaunu pilsētas attīstības plānu, īpaša uzmanība tikšot pievērsta pētījumiem, kas saistās ar iedzīvotāju skaita izmaiņām un no tā izrietošajām prasībām pēc mājokļiem, pārvietošanās un darbavietām.

Jāveic rūpīgs esošā pilsētas teritorijas plānojuma izvērtējums, tostarp analizējot faktiskos un teorētiski pieļaujamos apbūves parametru rādītājus, kā arī apzinot juridiskos riskus, ja plānojums tiktu būtiski mainīts. Plānošanas procesu un risinājumus nedrīkst skatīt atrauti no īpašumu piederības struktūras, lai pēc iespējas racionālāk izmantotu pašvaldības un valsts resursus, vienlaicīgi pēc iespējas maz negatīvi ietekmējot privātīpašnieku intereses.

Svarīgākais