Piedaloties paša vadītās ministrijas organizētā konkursā, Edmunds Sprūdžs ieguvis tiesības saņemt finansējumu savas privātmājas aprīkošanai ar saules kolektoriem. Ministram dotā iespēja zaļi pasildīt ūdeni, radiatorus vai baseinu nodokļu maksātājiem izmaksātu 2399,74 latus.
Pēc tam, kad par zaļo tehnoloģiju ienākšanu ministra mājā sāka interesēties Neatkarīgā, izrādījās, ka viņš ir pārdomājis. Līgums par publiskā finansējuma piesaistīšanu netikšot slēgts.
Juridiski E. Sprūdža rīcībā nekādu pārkāpumu, visticamākais, nebija. Lēmumus par atbalstītajiem projektiem pieņēma komisija, kurā viņš pats nepiedalās. Līgumus savukārt slēdz un to īstenošanu uzrauga SIA Latvijas Vides investīciju fonds, kurā viņš nestrādā. Un tomēr – fakts, ka ministrs cenšas gūt personisku ar oficiālo atalgojumu nesaistītu labumu paša vadītajā sistēmā, ir piedauzīgs, apstiprina politologi.
Šobrīd iedzīvotāji naudai programmā Atjaunojamo energoresursu izmantošana mājsaimniecību sektorā pieteikties vairs nevar. 2. kārta noslēgusies, un tagad sāksies līgumu parakstīšana. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) apstiprinājusi 1225 projektus, piešķirot tiem kopā vairāk nekā četrus miljonus latu lielu līdzfinansējumu. Par šo naudu privātmājās notiks dažādi ar enerģijas iegūšanu saistīti darbi – ierīkotas modernas apkures krāsnis, celti vēja ģeneratoru masti, pirkti siltumsūkņi. Ministra gadījumā – uz jumta tiktu uzlikts saules kolektors. Apstiprināto projektu sarakstā var uzzināt, ka E. Sprūdžs savu Mārupes māju šādi iecerējis modernizēt 4799,48 latu vērtībā. Savukārt no VARAM kūrētā finanšu instrumenta viņš atpakaļ saņemtu pusi šīs summas.
Latvijas Vides investīciju fonda vadītāja Ilze Puriņa vakar gan iebilda, ka tas vēl nav droši zināms. Mēdzot gadīties, ka naudas pieprasītāji paši atsakās slēgt līgumus, un ar E. Sprūdžu līgums vēl neesot noslēgts. Galīgais termiņš, kad tas izdarāms, esot šodiena. Ministrijas sniegtais skaidrojums gan atšķiras. Projektu līgumu slēgšana notiekot 40 dienu laikā pēc to akceptēšanas, un tādā gadījumā līgums ar E. Sprūdžu būtu bijis jānoslēdz līdz šā gada līdz 21. martam. Tas nav noticis.
Pieļaujot, ka ministra alga ir pietiekami liela, lai būvētu savu māju bez valsts budžeta palīdzības, var pieņemt, ka E. Sprūdžs, iesaistoties šajā programmā, vēlējies rādīt priekšzīmi iedzīvotājiem. Taču savādi, ka līdz šim viņš to nav publiski afišējis. Šaubas par ministra rīcības ētiskumu ir arī nozares darbinieku vidū. Fonda valdes loceklis Askolds Kļaviņš spriež, ka arī pats, izmantojot savas zināšanas un iespējas, būtu varējis pieteikties naudai, un formāli interešu konflikta nebūtu. Lēmumu pieņem ministrija, fonds tikai uzrauga tā izpildi. Tomēr atšķirībā no ministra – viņš ētisku apsvērumu dēļ atturējies to darīt.
Politologs Ivars Ījabs E. Sprūdža rīcību vērtē kā politiski tuvredzīgu: «Cienījamais ministrs laikam nesaprot, kur ir nonācis. Viņš piesakās konkursiem, kam pats ir priekšnieks. 2000 latu ir liela nauda, taču kaitējums, ko šī lieta nodara, noteikti ir lielāks. Pat, ja tas nav interešu konflikts no likuma viedokļa, sabiedrības izpratnē tas tāds ir vienalga.» Politologs velk paralēles ar hrestomātisko ārlietu ministres Lailas Freivaldes gadījumu Zviedrijā. Arī viņa dzīvokli privatizēja likumīgi, taču tas bija pretrunā sociāldemokrātu partijas politiskajiem uzstādījumiem un viņa galu galā bija spiesta atkāpties. E. Sprūdža savtīgā rīcība attiecīgi met ēnu uz visu Reformu partiju.
Acīmredzot ministrs pats to sapratis vai arī kāds darījis viņam zināmu, ka ņemt šo naudu būtu neglīti. Personīgi Neatkarīgajai paskaidrot, kā īsti bijis, ministrs vakar neatrada laiku. Taču VARAM atsūtītajā vēstulē vēstīts sekojošais:
«Kaut arī no juridiskā aspekta nav ierobežojuma šāda finansējuma saņemšanai arī ministriem, lai novērstu visas iespējamās spekulācijas par finansiālu atbalstu viņa iecerētajam projektam, E. Sprūdžs līgumu ar LVIF par KPFI atbalstu par plaknes saules kolektoru ierīkošanu dzīvojamā mājā īstenošanu normatīvos noteiktajā termiņā nolēma neslēgt un plāno to īstenot par saviem personīgajiem līdzekļiem.