Krievija izmanto savus militāros plānus izvietot bruņojumu Kaļiņingradas apgabalā, lai daļēji šantažētu NATO un panāktu sev izdevīgus nosacījumus sarunās par citiem jautājumiem, aģentūrai LETA par nedēļas nogalē notikušās Baltijas valstu parlamentu ārlietu komisiju tikšanās gūtajām atziņām sacīja Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš (V).
Sanāksmē pārrunāts ieroču un raķešu izvietojums Kaļiņingradā, secinot, ka tur nav izvietoti visi bruņojuma veidi, kurus bija draudēts ievest šajā apgabalā, norādīja deputāts.
Politiķis uzsvēra, ka šajā jautājumā ir jāturpina "ar Krieviju strādāt caur NATO un Eiropas Savienību".
Saskaņā ar Lietuvas ekspertu secinājumiem, teorētiski runa esot arī par iespējamību, ka pēc četriem, pieciem gadiem viens no desantkuģiem "Mistral" atradīsies Baltijas jūrā un otrs būs Melnajā jūrā. Ja pēdējā kuģa atrašanos varot izskaidrot ar Gruzijas atrašanos Melnās jūras krastā, tad Baltijas jūrā šāda kuģa izvietošana nav saprotama, jo Baltijas valstu robeža ar Krieviju ir "visdrošākā un mierīgākā" mūsu lielās kaimiņvalsts plašās robežas daļa, uzsver Kalniņš.
Baltijas valstu ārlietu komisiju pārstāvju tikšanās reizē spriests arī par ekonomiskās situācijas ietekmi uz Krievijas armijas modernizāciju un šīs valsts ietekmi uz notikumiem Vidusjūras reģionā un Ziemeļāfrikā.
Kā ziņots, četru Francijas "Mistral" tipa desantkuģu pārdošana Krievijai bija pirmais gadījums, kad kāda NATO valsts nolēma Maskavai pārdot nozīmīgu uzbrukuma militāro aprīkojumu. Darījums, kuru ievadīja 2011.gadā Krievijas un Francijas parakstītais līgums, atklāja spriedzi alianses iekšienē, kuru rada jautājums par NATO attiecībām ar Krieviju.
Tas izsauca īpaši lielu satraukumu Baltijas valstīs, rēķinoties ar iespējamību, ka "Mistral" kuģi varētu tikt bāzēti Baltijas jūrā, teikts Kongresa pētniecības dienesta ziņojumā.