Saeima šodien otrajā lasījumā paredzējusi izskatīt grozījumus pensiju likumā. Pēc Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas darba divu nedēļu garumā no turpat 60 priekšlikumiem plenārsēdē tiks skatīti 36 priekšlikumi.
Par karstāko jautājumu – pensionēšanās vecuma paaugstināšanu – politiskās partijas panākušas vienošanos, un saskaņā ar piedāvāto grozījumu otrajam lasījumam tas tiks paaugstināts no 2014. gada par trīs mēnešiem ik gadu. Priekšlikumos rītdienas sēdei gan ir saglabāts Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājas Aijas Barčas (ZZS) priekšlikums, kas saskan ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) nostāju, proti, sākt pensionēšanās vecuma paaugstināšanu no 2016. gada. Tāpat arodbiedrības aicina Saeimu tomēr priekšlaicīgās pensijas noteikt 80 procentu apmērā no aprēķinātās vecuma pensijas.
LBAS bija iesniegusi vairākus priekšlikumus pensiju likuma izmaiņām, daļa priekšlikumu ir ņemti vērā, tomēr ne visi. Arodbiedrības vēstulē Saeimas deputātiem raksta: «Daudzi mūsu priekšlikumi ir ņemti vērā pilnā apmērā vai daļēji. Neskatoties uz dažādām pretrunām, viedokļu sadursmēm, tomēr sadzirdējāt, ko saka arodbiedrības, un spējāt savstarpējās diskusijās atrast kompromisu.» LBAS vadītājs Pēteris Krīgers norāda, ka par divām ļoti būtiskām lietām Saeimas deputāti un arodbiedrības tomēr nav spējušas vienoties – par laiku, ar kuru Latvijā jāsāk pensionēšanās vecuma paaugstināšana, un par priekšlaicīgās vecuma pensijas apmēra palielināšanu.
«Visās Saeimas Sociālās komisijas sēdēs arodbiedrības aizstāvēja viedokli, ka pensionēšanās vecuma paaugstināšana var sākties no 2016. gada ar soli trīs mēneši gadā, un to, ka priekšlaicīgās pensijas apmēram ir jābūt 80 procentiem no aprēķinātās vecuma pensijas,» saka P. Krīgers. Pensijas vecuma paaugstināšana būtiski ietekmēs daudzu cilvēku dzīves, nostādot grūtā materiālā un morālā situācijā cilvēkus pirmspensijas vecumā, jo Latvijā nav izstrādāta reāla un iedarbīga nodarbinātības politika, kas, ņemot vērā gan izglītības, gan arī veselības aprūpes sistēmas problēmas, dotu garantijas cilvēkiem darbspējīgā vecumā atrast darbu un tajā strādāt vismaz līdz pensijas saņemšanai paredzētajam laikam. «Šie argumenti parāda, ka pensionēšanās vecuma paaugstināšana no 2014. gada ir sasteigta un neizvērtēta, un valdība nedod nekādas garantijas, ka attiecīgo nozaru politika tiks izstrādāta un sistēmas sakārtotas. Rezultātā mēs saņemsim jaunus sociālo pabalstu prasītājus, radīsim papildu slogu pašvaldībām,» norāda arodbiedrību vadītājs.