Līdz fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarāciju iesniegšanas termiņa beigām atlikusi tikai šī diena, bet Finanšu ministrija jau tagad ziņo, ka iecere ir izdevusies. Bija paredzēts, ka deklarācijas iesniegs 70 tūkstoši iedzīvotāju, bet 29.maija rītā Valsts ieņēmumu dienests (VID) bija saņēmis 60,3 tūkstošus deklarāciju.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs neizslēdz iespēju, ka līdzīgas deklarācijas nākotnē būs jāiesniedz regulāri. Par to pagaidām gan esot pāragri detalizēti runāt.
Izdevumus atgūs
VID aprēķinājis, ka deklarāciju apkopošanai nepieciešamo sistēmu ieviešanai un informatīvajām kampaņām tas iztērējis 85 tūkstošus latu, taču šo summa atgūs no tiem līdzekļiem, kurus valsts iekasēs par tiem deklarētajiem līdzekļiem, kuri iepriekšējos gados ar iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) nebija aplikti. Jau vēstīts, ka, mudinot iedzīvotājus uzrādīt pelēkajā ekonomikā gūtos uzkrājumus, valsts apsolīja tos aplikt ar samazinātu IIN – 15 procentiem pamatlikmes 25 procentu vietā. Pašlaik, rēķinoties ar valsts iecietību, iedzīvotāji deklarējuši 589 644 iepriekš ar nodokļiem neapliktus latus, no kuriem nodokļos iekasēti 88,4 tūkstoši latu. No tiem valsts jau saņēmusi gandrīz 70 tūkstošus.
VID savās sistēmās ievadījis vairāk nekā pusi iesniegto deklarāciju. Dienā vidēji apstrādā tūkstoti deklarāciju. Tādēļ dienests uzskata, ka mēneša laikā tās visas būs gatavas apstrādei. Tomēr VID atgādina, ka deklarācijas iesniegušie cilvēki vēl trīs mēnešus pēc deklarāciju iesniegšanas termiņa beigām (1. jūnijs) varēs savās deklarācijās veikt precizējumus.
VID kļūdījies
VID arī apkopojis visbiežāk uzrādītās deklarētās saistības. Proti, visvairāk deklarāciju iesniegts, ja iedzīvotājiem ir aizdevumi vai kredīti, skaidras naudas un banku kontos esošie uzkrājumi, kā arī valstij pieejamajos reģistros nereģistrētie nekustamie īpašumi.
Tomēr, lai kā arī VID būtu gatavojies deklarāciju iesniegšanai, dienestam vismaz vienā jautājumā nav izdevies sagatavot vienotu nostāju un cilvēkiem identiskos jautājumos sniegtas atšķirīgas atbildes.
Komisijas pārstāvis Imants Parādnieks, kam pašam ir vērā ņemamas kredītsaistības, norādīja, ka VID informatīvie dienesti snieguši atšķirīgus ieteikumus par deklarācijas aizpildīšanu cilvēkiem, kas bankās kredītus ņēmuši solidāri – divi vai vairāki cilvēki ņēmuši vienu kredītu.
VID atzina, ka nesaprašanās ir bijusi, taču ar šiem gadījumiem dienests strādās atsevišķi, un neviens deklarāciju iesniegušais cilvēks no tā necietīs. Turklāt tikai dažas bankas cilvēkiem devušas kredītus uz solidaritātes principu, nevis izmantojot galvotājus.
Mērķis nav sodīt
Arī J. Reirs atgādināja, ka deklarācijas nebija iecerētas, lai VID saņemtu jaunu sodāmo sarakstu, bet lai dotu iespēju cilvēkiem sākt «jaunu, skaistu dzīvi», maksājot visus nodokļus. Taču, ja cilvēks nav iesniedzis deklarāciju, VID uzskatīs, ka tā rīcībā nav vairāk kā 10 tūkstoši latu. Tādēļ, «iegādājoties kādu īpašumu, kura vērtība pārsniegs 10 tūkstošus, deklarāciju neiesniegušais cilvēks var būt drošs, ka VID viņu apciemos».
VID pārstāve gan saminstinājās, kad J. Reirs jautāja, vai dienests diferencēs sodus par deklarācijā neuzrādītajiem īpašumiem. Komisijas vadītājs uzskata, ka dokumentā tīši vai netīši var pieļaut dažādas atšķirīgi vērtējamas neprecizitātes, līdz ar to viņš uzskata, ka arī sodiem vajadzētu būt atšķirīgiem. VID pārstāve sākumā norādīja, ka likums neparedz izšķirt kļūdas pēc smaguma pakāpes, taču, kad J. Reirs atgādināja, ka pieļaujamais sods noteikts, izmantojot no līdz principu, viņa atrunājās, ka VID jau tā vienmēr iedzīvotājus vispirms brīdina un soda tikai tad, ja tie necenšas novērst nepilnības.
Saskaņā ar administratīvo pārkāpumu kodeksu par ienākumu, peļņas vai citu ar nodokli apliekamo objektu slēpšanu fiziskajām personām var uzlikt naudas sodu no 100 līdz 250 latiem.