LNO administrācija: Streiks ir nelikumīgs

Pašlaik ir pamats uzskatīt, ka Latvijas Nacionālās operas (LNO) kora arodbiedrības plānotais streiks ir nelikumīgs, tādēļ operas administrācija plāno to apstrīdēt tiesā, šodien intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja LNO Juridiskās un personāla daļas vadītāja Beāta Galzone.

Kā norādīja Galzone, streiks pieteikts, neievērojot normatīvajos aktos noteikto procedūru. Pēc LNO administrācijas pārstāves teiktā, arodbiedrība nav izvirzījusi savas prasības administrācijai rakstveidā kā to paredz Darba strīdu likums. "Streiks ir galējais līdzeklis," uzsvēra Galzone.

Pēc Galzones domām, arodbiedrības vadītājus vadījis nevis mērķis panākt finansējuma pieagumu algu palielināšanai visiem operas darbiniekiem, bet gan vēlme izraisīt plašu ažiotāžu.

LNO Juridiskās un personāla daļas vadītāja uzsvēra, ka, vēršoties tiesā, LNO vadība vēlas pasargāt savu skatītāju intereses, nodrošinot, ka netiek apdraudēta 15.Rīgas operas festivāla norise.

Kā ziņots, LNO kora arodbiedrība nolēmusi 15.Rīgas operas festivāla laikā rīkot streiku, sākt to 8.jūnija plkst.19. Atbalstu streikam paudusi arī LNO Simfoniskā orķestra neatkarīgā mākslinieku arodbiedrība.

LNO kora arodbiedrība vēlas atjaunot kora māksliniekiem arodbiedrības biedriem darba slodzi - 40 stundu darba nedēļu - un darba algu noteikt pilnā apmērā atbilstoši kora mākslinieku kvalifikācijai un kora mākslinieciskajam sniegumam. Tāpat arodbiedrība vēlas pārtraukt kora mākslinieku arodbiedrības biedru diskriminējošo noteikumu piemērošanu, slēdzot nepamatotus terminētus darba līgumus, kā arī vēlas pārtraukt nepamatotu pārbaudes laika nosacījumu iekļaušanu terminētajos darba līgumos, kas atkārtoti tiek slēgti ar kora māksliniekiem arodbiedrības biedriem.

LNO kora arodbiedrība aicina Žagaru atkāpties no ieņemamā amata, pārmetot viņam pārkāpumus LNO darbībā un nespēju nodrošināt kora māksliniekiem atbilstošu un konkurētspējīgu atalgojumu.

Latvijā

Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Svarīgākais