Piešķirta papildu nauda kultūrai

Šonedēļ valdība pieņēmusi vairākus lēmumus, kas saistīti ar dažādu kultūras objektu un projektu finansēšanu.

Turpinājumu ir ieguvusi pērn augustā sāktā iecere, kas saistīta ar Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēkas rekonstrukciju. Kultūras ministrijai (KM) ir uzdots līdz 15. jūnijam iesniegt Ministru kabinetā vairākus rīkojumu projektus saistībā ar JRT nākotni. Svarīgākais no tiem ir rīkojuma projekts par pārcelšanās un aprīkojumu iegādes izdevumu iekļaušanu nākamā gada valsts budžeta ilgtermiņa saistībās, norādot plānotos būvniecības pabeigšanas termiņus un nomas līgumsaistību sākuma termiņus. Tiek apgalvots, ka JRT remontdarbi izmaksāšot piecarpus miljonus latu. Apmēram pusmiljonu prasīšot process, lai reālā rekonstrukcija varētu sākties – tehniskā projekta izstrāde, ekspertīzes, būvuzraudzība u.c. Jāatgādina, ka ideja par JRT rekonstrukciju 2011. gada augustā tika publiskota sakaitētajā priekšvēlēšanu gaisotnē, – tolaik daudzi to vērtēja kā populistisku. Ēka Lāčplēša ielā 25 nav remontēta kopš laikiem, kad tur vēl saimniekoja leģendārais režisors Eduards Smiļģis.

Vakar Ministru kabinetā tika apstiprināts rīkojums par līdzekļu piešķiršanu no valsts programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. No tās valdība atvēlēs naudu virknei vērienīgu kultūras pasākumu. XXV Vispārējo latviešu dziesmu svētku un XV Deju svētku procesa pilnvērtīgai nodrošināšanai paredzēti 87 000 latu, kas tiks novirzīti noslēguma koncertu reģionālo koru kopmēģinājumiem, Jāzepa Vītola jubilejas koncerta sagatavošanai, virsdiriģentu un virsvadītāju atalgojumam. Šovasar plānotā starptautiskā folkloras pasākuma Baltica – 2012 vajadzībām piešķirti 30 000 latu. Festivāls šovasar norisināsies no 5. līdz 9. jūlijam, un, spriežot pēc KM informācijas, tā norisei jau piesaistīti 40 000 latu no Valsts kultūrkapitāla fonda un VAS Latvijas dzelzceļš dāvinājums 200 000 latu apmērā, savukārt valsts budžetā 2012. gadam tam bija atvēlēti 80 000 latu.

No programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem nauda atvēlēta arī tam, lai nodrošinātu projekta Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014. gadā norises. Tam valdība piešķīrusi 139 970 latu. Šī summa tiks novirzīta Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, Nacionālajam kino centram, Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam, Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam, Memoriālo muzeju apvienībai un īpaši aizsargājamajam kultūras piemineklim – Turaidas muzejrezervātam, Latvijas Nacionālajai operai un Latvijas Universitātei. Pērn pieņemtie valdības lēmumi paredz, ka projekts Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta valstij prasīs gandrīz sešus miljonus latu. Šogad valsts budžetā tam bija atvēlēti 421 970 latu, kas tika novirzīti Pasaules koru olimpiādes vajadzībām (282 000 latu) un pārējo projektu sākšanai (139 970 latu).

Latvijā

“Polija un Latvija apzinās, ka Eiropai ir jāstrādā pie konkurētspējas veicināšanas, inovācijām un birokrātijas mazināšanas un nākamo pusgadu šiem jautājumiem pievērsīs pastiprinātu uzmanību. Mēs varam strādāt kopā un pastiprināt jau līdz šim veiksmīgo sadarbību,” par secinājumiem pēc divu dienu vizītes Polijā norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Polija nākamos sešus mēnešus būs prezidējošā valsts ES Padomē.

Svarīgākais