Valsts meža dienests norāda: pamatojoties uz Jūrmalas aizsardzības biedrības iesniegumu, Valsts meža dienests ir veicis mežaudzes apsekošanu uzņēmējam un bijušajam politiķim Aināram Šleseram piederošajā īpašumā Upes ielā 1a un konstatējis, ka 0,07 hektāru platībā ir nokaltušas 9 priedes, bet vēl 5 priedēm ir iespējama veselības pasliktināšanās.
Šī gada 23.maijā Valsts meža dienests saņēma vēstuli no Jūrmalas aizsardzības biedrības par nokaltušām priedēm Jūrmalā Upes ielā 1a. Valsts meža dienesta speciālisti sazinājās ar īpašnieku un 28.maijā veica minētās teritorijas apsekošanu, pieaicinot arī Valsts augu aizsardzības dienesta un Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes speciālistus.
Apsekojot teritoriju tika konstatēts, ka 0,07 ha platībā ir nokaltušas 9 priedes, bet vēl 5 priežu vainagi ir skraji, kas liecināja par iespējamu šo koku veselības pasliktināšanos. Sakņu un stumbra bojājumi kokiem netika konstatēti. Nokaltušajos kokos konstatētas kaitēkļu izskrejas (izejas), galvenokārt priežu lūksngraužu un vairāku koksngraužu sugas, bet šie kaitēkļi nav uzskatāmi par koku nokalšanas cēloni, bet gan ir sekas koku nokalšanai.
Kaitēkļu klātesamību vai neesamību nav iespējams novērtēt, atrodoties uz zemes pie koku stumbra, jo dažas kaitēkļu sugas atrodamas tikai koku vainagā. Lai novērtētu kaitēkļu klātbūtni, Valsts meža dienesta arborists apsekoja nokaltušo koku vainaga daļu un arī paņēma vairākus zaru paraugus no koku vainagu augšējās daļas.
Koku vainaga augšējā daļā konstatēta agresīva priežu kaitēkļa galotņu sešzobu mizgrauža invāzija, kas šajā gadījumā arī ir izraisījis koku nokalšanu.
Latvijā galotņu sešzobu mizgrauža pastiprināts kaitējums konstatēts kopš 2002. gada. Sākumā tika novērotas atsevišķu nokaltušu koku grupiņas, bet 2008., 2009. gadā šā kaitēkļa bojātās audzes jau bija jānocērt kailcirtēs, apmēram 15 hektāru platībā.
Konkrētajā gadījumā apsekotajā mežaudzē kaitēklis iemitinājies, visticamāk no ~3 km attālumā esošās deguma platības, kur ugunsgrēks bija 2008. gadā un iespējams, ka kaitēklis savairojies plašajā degumā, kas ir apmēram 14 hektāru platībā. Vārguļojošās un nokaltušās priedes no degušās platības netika izvāktas līdz pat 2011.gadam, tas veidojās par labu bāzi koku kaitēkļiem, līdz ar to galotņu sešzobu mizgrauzim bija iespēja savairoties un pēc tam apdraudēt veselās, apkārtnē esošās priedes.
Šis kaitēklis sekmīgi vairojas ciršanas atliekās, bet īpaši strauji tas savairojas gāztos kokos un degumos. Galotņu sešzobu mizgrauzis īpaši bīstams ir tajos gados, kad ir sausas un garas vasaras, kad tam sekmīgi attīstās divas paaudzes. Mežā šī kaitēkļa savairošanās tiek ierobežota veicot svaigi invadēto koku ciršanu. Jūrmalas pilsētā šāda stratēģija nav pieļaujama, bet ir iespējams svaigi invadētu, vēl zaļu koku apstrāde ar insekticīdu, to ievadot tieši koka saknēs. Kaitēkļa ierobežošanu kavē apgrūtinātā diagnostika, jo kaitēklis kolonizē tikai koka vainaga daļu, bieži tikai vainaga augšējo trešdaļu un tā darbību var pamanīt tikai tad, kad koki jau nokaltuši un jaunās vaboles jau pametušas kokus un devušās ziemot.
Atbildot uz jautājumu - kāpēc kaitēkļi uzbrukuši priedēm konkrētajā īpašumā? Izvērtējot konkrēto situāciju, tam var būt vairāki iemesli, bet precīzi to pateikt nevar, tas ir tikai pieņēmumu līmenī. Minētajām priedēm ir veikta sauso zaru apzāģēšana. Iespējams, ka zāģēšanas rezultātā izdalījušies terpēni ir pievilinājuši kaitēkli, vai arī kādi citi stresa faktori ir izraisījuši koku "vīšanu", kas arī veicina terpēnu izdalīšanos, ko kaitēklis sajūt. Varētu būt, ka papildus skaidrību ieviesīs Augu aizsardzības dienesta veiktās augsnes un koksnes analīzes.