LNO administrācija streika pieteikumu uzskata par pārsteidzīgu un nepamatotu soli

Latvijas Nacionālā opera (LNO) šodien saņēmusi streika pieteikumu no LNO kora arodbiedrības, taču operas administrācija uzskata, ka streika pieteikums ir pārsteidzīgs un nepamatots solis no LNO kora arodbiedrības puses.

Kā aģentūru LETA informēja LNO komunikāciju daļas vadītāja Katrīna Leiškalne, operas administrācija, iepazīstoties ar streika pieteikumu, konstatējusi, ka kora arodbiedrība nav ievērojusi vairākas Darba strīdus likumā un Streiku likumā noteiktās darbības, lai kolektīvo interešu īstenošanai vērstos pie darba devēja ar streika pieteikumu kā galējo līdzekli.

LNO administrācija uzsver, ka streika pieteikumā minētā centrālā prasība, proti, darbinieku atalgojuma un pilnas slodzes atjaunošana, jau kopš pagājušā gada nogales ir LNO vadības prioritāte.

Darbinieku pilnas slodzes atjaunošana un līdz ar to arī atalgojuma palielināšana ir iekļauta administratīvi saimnieciskās darbības plāna projektā, ko LNO direktors Andrejs Žagars aprīļa sākumā ir iesniedzis izskatīšanai Kultūras ministrijā. Atalgojuma palielināšana LNO darbiniekiem ir galvenais arguments, pamatojot Kultūras ministrijai nepieciešamību palielināt nepietiekamo LNO valsts finansējuma apjomu, norādīja Leiškalne.

Ievērojot to, ka LNO kora arodbiedrība savu streika pieteikumu detalizēti ir publiskojusi plašsaziņas līdzekļos, LNO administrācija norāda, ka pilnīgi nepieņemami ir publiski diskutēt par jautājumiem, kas nav iepriekš izskatīti starp arodbiedrību un administrāciju. Streika pieteikumā minētie pārkāpumi ir nepatiesi, nepamatoti un nevar būt par iemeslu streika pieteikumam. Tāpēc LNO administrācija, kas uzņemas atbildību pret LNO skatītājiem, kas ir iegādājušies biļetes uz Rīgas operas festivāla izrādēm, plāno vērsties tiesā ar pieteikumu atzīt LNO kora arodbiedrības streika pieteikumu par nelikumīgu.

Atbilstoši Streiku likumam LNO kora mākslinieki nedrīkst sākt streiku līdz brīdim, kad stāsies spēkā tiesas spriedums.

Jau ziņots, ka LNO kora arodbiedrība nolēmusi streiku rīkot, sākot ar 8.jūnija plkst.19, kad LNO Lielajā zālē 15.Rīgas operas festivāls skatītājiem piedāvās Pētera Čaikovska operu "Mazepa".

Šis nav pirmais streiks, par kura rīkošanu paziņo LNO mākslinieku arodbiedrības. 2005.gada jūnijā LNO solistu arodbiedrība nobalsoja par streika rīkošanu 16.jūnijā, jo daudzkārtējās pārrunās vairāku gadu garumā ar LNO māksliniecisko vadību arodbiedrība nebija spējusi atrisināt ar darba samaksu saistītos jautājumus. Tomēr 16.jūnija vakarā LNO solistu arodbiedrība dažas minūtes pirms 8.Rīgas operas festivāla programmā paredzētās Džakomo Pučīni operas "Toska" izrādes atcēla iepriekš izsludināto streiku, un izrāde notika, kā plānots.

Savukārt 2006.gada novembrī LNO orķestra neatkarīgā arodbiedrība iesniedza Žagaram, Valsts darba inspekcijas direktorei Ritai Elcei un Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sekretārei Sanitai Brokai streika pieteikumu. LNO administrācija iesniedza tiesā prasību atzīt par prettiesisku LNO orķestra mūziķu neatkarīgās arodbiedrības streika pieteikumu, un Rīgas Centra rajona tiesa LNO simfoniskā orķestra streika pieteikumu atzina par nelikumīgu. Mūziķu pieteiktā streika prasības vēlāk tika skatītas LNO administrācijas un orķestra neatkarīgās arodbiedrības izlīgšanas komisijā.

Latvijā

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.