Glābēji sniedz padomus, lai vasara būtu droša

Skolēniem sākas ilgi gaidītās vasaras brīvdienas. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aicina visiem būt piesardzīgiem, rūpēties par savu drošību un izmantot šo laiku, lai labi atpūstos un uzkrātu spēkus nākamajam mācību gadam.

Vasara ir pilna ar vilinājumiem, piedzīvojumiem un trakām izdarībām, tomēr arī pilna iespēju notikt nelaimes gadījumiem, gūt veselībai un dzīvībai bīstamus ievainojumus. Droša atpūta pie ūdens, laukos vai pilsētā - tas nav garlaicīgi. Atpūsties var arī jautri, bet ievērojot dažus vienkāršus noteikumus.

Siltais vasaras laiks nav iedomājams bez atpūtas pie ūdens. Taču šī nav tā vieta, kur saviem draugiem pierādīt, ka es varu aizpeldēt vistālāk, pārpeldēt ūdenstilpni vai nolekt no tilta, kraujas vai citām augstām vietām. Šādas pārgalvīgas rīcības rezultātā cilvēks var gūt ļoti nopietnas veselības problēmas, kļūt par invalīdu, vai pat zaudēt dzīvību.

Lai atpūta pie ūdens būtu droša VUGD atgādina:

- Pareizi izvēlies peldvietu! Visdrošāk ir peldēties īpaši šim mērķim paredzētās vietās. Ja tādas nav, atceries, ka peldvietas krastam jābūt lēzenam, vēlams ar cietu pamatu. Upēs jāizvēlas vieta, kur ir vismazākā straume, tuvumā nav atvaru vai citu bīstamu vietu. Nepeldi nepazīstamās vietās!

- Ejot peldēties, ņem līdzi draugu! Ja būsi viens un uz ūdens radīsies problēmas, līdzās var nebūt citu cilvēku, kas spētu tev palīdzēt.

- Pirms peldēšanās brīdini savus draugus, ka neproti peldēt. Nepārvērtē savus spēkus!

- Nepazīstamā vietā uzreiz nelec ūdenī! Vispirms pārliecinies, ka ūdens tilpne ir pietiekami dziļa, vai tās gultnē nav kādi akmeņi, nogrimuši asi priekšmeti, pret kuriem, lecot no augstuma, vari gūt savainojumus.

- Ja esi pārkarsis saulē, ūdenī ej lēnām, lai nebūtu strauja ķermeņa temperatūras maiņa, jo var sākties krampji.

- Ja esi iekļuvis straumē, saglabā mieru, peldi pa straumi uz priekšu, cenšoties nokļūt tuvāk krastam.

- Atrodoties uz matrača vai peldriņķa nepeldi tālu no krasta, jo negaidot piepūšamais peldlīdzeklis var saplīst vai arī vējš var to iepūst dziļumā.

- Ūdenī nevajag jokojoties skaļi saukt "Palīgā! Slīkstu!", jo situācijā, kad tiešām būs vajadzīga palīdzība, neviens vairs tev nepievērsīs uzmanību.

- Slīkstoša drauga glābšana var apdraudēt tevi pašu, tādēļ pirms glābšanas uz ūdens novērtē situāciju un savas iespējas. Visdrošākā ir glābšana no krasta, nelaimē nonākušajam pametot virvē iesietu glābšanas riņķi. Noderēs arī bumba vai kādi citi peldoši priekšmeti, kuri slīkstošajam palīdzētu noturēties virs ūdens.

Vasaras mēnešos bieži arī tiek novērots zibens, kas nav tikai skaista dabas parādība, bet var nopietni apdraudēt tavu dzīvību un veselību:

- Meklē patvērumu mājā vai mašīnā un aizver logus un durvis.

- Atvieno datoru, radio un televizoru no elektriskā tīkla. Neizmanto sadzīves elektrotehniku un tālruni.

- Sevišķi bīstams zibens ir klajā laukā. Atrodi ēku, kur patverties. Ja nav iespējams patverties ēkā, neizmanto nelielus šķūņus vai atsevišķi augošus kokus. Piemērots patvērums ir biezs mežs bez atsevišķiem augstiem kokiem.

- Neuzturies atklātās augstienēs, blakus metāla vai metāla stiepļu žogam un zibensnovedējam.

- Ja klajā laukā nav kur patverties, tad nogulies zemē. Negaisa laikā nedrīkst ātri iet, skriet vai izslieties pilnā augumā.

- Atceries, ka pērkona negaisa laikā nedrīkst atrasties uz ezera vai citas ūdenskrātuves, peldēties, makšķerēt zivis. Nepieciešams attālināties no ūdenskrātuves drošā attālumā.

Pārgājieni, desiņu cepšana un ugunskuri ir neapšaubāma vasaras sastāvdaļa. Lai šīs izklaides nebeigtos ar lielu nelaimi, ievēro dažus padomus, kurinot ugunskuru:

- Apkārt ugunskura vietai aproc zemi, lai uguns liesmas neizplatītos pa sauso zāli, krūmiem utt.

- Netaisi ugunskura vietu koku, ēku un degošu materiālu tuvumā.

- Atceries vasarā mežā ugunskurus nedrīkst kurt vispār. Tos var kurt tikai speciāli ierīkotās vietās.

- Netuvojies un nelec pāri ugunskuram, ja mugurā ir sintētiskās drēbes, kas viegli un ātri aizdegas.

- Neatstāj ugunskuru bez uzraudzības un atstājot ugunskura vietu, nodzēs to pilnīgi, lai izslēgtu ugunsgrēka iespējamību.

Ja vasaras brīvlaiku pavadi pilsētā, par savu atpūtas un pastaigu vietu neizvēlies pamestas jaunceltnes un ēkas. Tas ir aizliegts un var būt ļoti bīstami, jo ir iespējams nokrist no liela augstuma, iekrist bedrē ar būvgružiem, tādējādi gūstot nopietnas veselības problēmas un pat apdraudot savu dzīvību.

Protams, ka vasaras periodā vecāki ne vienmēr varēs atrasties kopā ar saviem skolas vecuma bērniem, pieskatīt viņus. Taču vecākiem vajadzētu pārrunāt bērna dienas plānus, kurp nolēmuši doties, ar ko kopā pavadīs brīvo laiku un kad paredzēts atgriezties mājās un informēt, ja plāni mainās. Bērna dienas kārtības pārzināšana ļaus savlaicīgi informēt bērnu par iespējamajiem apdraudējumiem un ieteikt, kas jādara, lai izvairītos no nelaimes.

Pieaugušo uzdevums ir izglītot bērnus, kā rīkoties dažādās sarežģītās sadzīves situācijās, izskaidrot, ka par ikvienu nelaimi jāziņo nekavējoties, jo tad ir iespējams glābt gan cilvēkus, gan īpašumu. Kategoriski aizliegumi un draudi sodīt neradīs izpratni par drošību. Kritiskā brīdī bērns domās nevis par to, kā paglābties pašam, paglābt līdzcilvēkus, bet gan kā izvairīties no gaidāmā soda, kā noslēpt savu vai draugu pārkāpumu.

Ja Tu, Tavi draugi vai apkārtējie ir nokļuvuši nelaimē vai ir izcēlies ugunsgrēks, nepieciešama ugunsdzēsēju, mediķu vai policijas palīdzība, zvani 112!

Latvijā

Elektronisko sakaru un informācijas tehnoloģiju pakalpojumu sniedzēja "Bite Latvija" maijā ieviestais bezmaksas drošības risinājums līdz šim ir bloķējis jau 250 tūkstošus telefonkrāpnieku zvanu savā tīklā. Novembrī vien "Bite Latvija" bloķēja 95 tūkstošus krāpniecisku zvanu, kas vidēji ir 130 krāpniecības mēģinājumi stundā jeb 3100 zvanu dienā.

Svarīgākais