NEPLP cer būtiski samazināt atbalstītā jaunā sabiedriskā medija modeļa izmaksas

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) izvirzītā jaunā apvienotā sabiedriskā medija modeļa izmaksas varētu būtiski samazināt no 53,57 miljoniem latu, kas minēti agrākā NEPLP sastāva rakstītā koncepcijas redakcijā, intervijā ar biznesa portālu ''Nozare.lv'' teica NEPLP priekšsēdētājs Ainārs Dimants.

Dimants teica, ka viena no lielākām izmaksām, veidojot jaunu mediju, pēc NEPLP atbalstītā modeļa, kur apvienotu Latvijas Radio (LR) un Latvijas Televīziju (LTV) zem vienas administrācijas, būs jauna ēka, jo izmantot pašreizējo LTV ēku modernai televīzijas organizācijai ir nesaimnieciski.

"Kas attiecas uz jaunā sabiedriska medija telpām, ir jautājums, - celt jaunas vai pirkt vai īrēt. Tomēr uzskatu, ka izmaksas var samazināt no izskanējušiem 53,57 miljoniem latu, kas ietverti koncepcijas līdzšinējā redakcijā," Dimants sacīja.

Vaicāts par to, kā veidojās minētā summa, Dimants skaidroja, ka skaitļus aprēķinājusi iepriekšējais NEPLP sastāvs, un jaunai padomei nav bijuši līdzekļi, ar ko šos aprēķinus pārskatīt.

"Precīza tāme nav un nevar būt. Skaitļi ir no politiskā plānošanas dokumenta, ar zināmu detalizācijas līmeni. Bet turpmāk ir jāpieņem viens no variantiem un tad ir jāiet tālāk uz detalizētākas tāmes izstrādi," sacīja Dimants. "Nozare.lv" pārliecinājās, ka agrāk rakstītos dokumentos par jaunas ēkas uzcelšanu ir minēta summa 20 miljoni latu.

"Maksimālā programma ir pilnīgi jauna ēka ar visām studijām un tehnoloģijām. Tas ir radies no raidorganizāciju iesniegtiem materiāliem, galvenokārt no LTV. Tas ir ideālais variants, bet tas neizslēdz, ka telpas var arī īrēt. Var jau būt biroja ēka redakcijām un vadībai, bet studijas telpas citur. Tas viss būs jānoskaidro tālākajā izpētē. Tādēļ summa pēc optimālā varianta izpētes varētu būt mazāka," NEPLP vadītājs teica.

Savukārt Dimants uzskata, ka trešais NEPLP ziņojumā ietvertais sabiedrisko mediju modelis, kas ir vislētākais un maksātu ap 17 miljonus latu, neatbilst pilnvērtīga nacionāla sabiedriskā medija prasībām un nav īstenojams Latvijas apstākļos.

"Ja gribam Latvijas valsti, mums ir jāgrib sabiedrisko mediju. Un trešajā variantā sabiedriskā medija īsti nav kā institūcija, tur ir paredzēts ziņu dienests un ir paredzēta administrācija, ksa iepērk saturu no neatkarīgiem producentiem. Valstīs, kur ir šis modelis, kur ir miljoniem iedzīvotāju un neatkarīgo producentu piedāvājums, šis modelis var darboties. Bet konkrēti Latvijā, ja paskatāmies uz iespējam koncentrēt žurnālistu resursus, redzam, ka mums nav spēcīgu neatkarīgu producentu," Dimants sacīja.

Dimants arī pieļāva, ka varētu būtiski mazināt - līdz 100 000 latu no agrāk plānotiem 240 000 latu - summu, kas būt vajadzīga jauna vienotā sabiedriskā medija projekta detalizētai izstrādei.

"Tie 240 000 latu attiecas uz jaunā sabiedriskā medija pārvaldības un finansēšanas modeļa izstrādi. Summu, kas izskanējusi kā 240 000 latu, varētu reducēt uz aptuveni 100 000 latu. Un, manuprāt, plānu varētu izstrādāt līdz gada beigām. NEPLP pārņēma tās summas un laika grafiku, kas bija iepriekšējā jaunā sabiedriskā medija koncepcijas redakcijā," Dimants teica.

Dimants dzimis 1966.gadā un izglītojies žurnālistikā un mediju pētniecībā, 2003.gadā iegūstot doktora grādu Berlīnes Brīvā universitāte (Freie Universität Berlin), pirms tam mācoties žurnālistiku Maskavas valsts universitātē un sociālās zinātnes un filoloģiju Latvijas Universitātē. Kā žurnālists un redaktors strādājis avīzē "Diena", žurnālā "Fokuss" un portālā "politika.lv" no 1990.gadiem, bet no 2002.gada arvien vairāk iesaistījies akadēmiskos un pētniecības darbos Latvijas Universitātē, Rīgas Stradiņa universitātē un Valmieras augstskolā. No 1999. līdz 2003.gadam bijis Eiropas Kustības Latvijā prezidents, piedalījies mediju projektos, kas bija saistīti ar Latvijas gatavošanos iestāties Eiropas Savienībā (ES).

NEPLP ir neatkarīga pilntiesīga autonoma institūcija, kas atbilstoši savai kompetencei pārstāv sabiedrības intereses elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā. Padome uzrauga, lai to darbībā tiktu ievērota Latvijas Republikas Satversme, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums un citi normatīvie akti. Padome ir atvasināta publiska persona.

Saeima 1. februārī atklātā balsojumā NEPLP ievēlēja filmu un raidījumu studijas "Mistrus Media" vadītāju Gintu Grūbi, "Turības" Komunikācijas zinātņu katedras vadītāju Dimantu, "Latvijas Vēstneša" portāla nozares redaktori Aiju Duļevsku-Cālīti, SIA "Vesta LK" mārketinga un sabiedrisko attiecību projektu vadītāju Daini Mjartānu un Anša Epnera filmu studijas "AVE" producentu, operatoru un režisoru Ivaru Zviedri. Savukārt Dimantu par NEPLP priekšsēdētāju padome ievēlēja 9. februārī.

Svarīgākais