Zemniekiem piederošas piena pārstrādes rūpnīcas būvēšana Jelgavā ir raižu iemesls Beverīnas novada iedzīvotājiem. Vēl nav skaidrs, vai uzņēmums Trikātas siers no Trikātas pagasta aizies pilnībā, vai tomēr daļu ražošanas te atstās. Tomēr darba vietu skaits noteikti mazināsies.
Beverīnas novada mērs Māris Zvirbulis vaļsirdīgi atzīst: «Tas mums būtu liels zaudējums.» Pašvaldība, cik nu tās spēkos, cenšas atbalstīt vietējos uzņēmējus, iniciē kooperatīvu veidošanu dažādās jomās un apvieno mazos ražotājus. Taču Trikātas siera un tam līdzi arī aptuveni 50 darba vietu aiziešanu būtu grūti kompensēt. Novadā ir vairāk lauksaimniecības uzņēmumu, taču ražotņu – maz. Pārrunas ar uzņēmuma vadību vēl turpinās. Iespējams, ka Trikātā tomēr tiks atstāta atsevišķu ekskluzīvu produktu ražošana. Mērs tā cer.
Jaunajā rūpnīcā Jelgavā būvdarbi tikpat kā pabeigti un sākta iekārtu montāža. Laika lielākas skaidrības viešanai vairs nav daudz, tomēr zemnieku kooperatīva Trikāta KS valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs pagaidām skaidru atbildi par vecās siera rūpnīcas nākotni nesniedz: «Mēs strādājam pie šā jautājuma, meklējam risinājumu.» Ņemot vērā, ka jaunās piena rūpnīcas būvniecībā iesaistījušies kooperatīvi no trim savstarpēji attālām Latvijas vietām, Jelgava izvēlēta kā ģeogrāfisks kompromiss. Kooperatīvs Piena partneri KS ir no Mārupes, bet Dzēse no Liepājas pievārtes.
Trikātas pagasta lietvede Inga Ozoliņa atzīst, ka siera ražotāja aiziešana būtu liels zaudējums. Droši vien lielākā daļa strādājošo darbu atrastu Valmierā. Līdz tai nav tālu, vien 20 kilometru. Taču lielākās bažas ir par ģimeņu zaudēšanu. Ja vecāki maina darbavietu, viņi ņem līdzi arī bērnus, un, ja bērnu nav – arī vietējās skolas pastāvēšana ir apdraudēta.
Pirms dažiem gadiem pagasts jau pārdzīvoja līdzīgu krīzi. Darbs apstājās vietējā kokapstrādes uzņēmumā, kas ziedu laikos nodrošināja darbu pat 80 cilvēkiem. Kokmateriālu iepirkuma cenas kāpums uzņēmumu padarīja konkurētnespējīgu, un tas joprojām nav atguvies.
Pašlaik nozīmīgākais darbadevējs pagastam paliek Strenču kokaudzētava. Mīnuss gan tas, ka darbs tur ir sezonāla rakstura.
Pagastā mīt aptuveni 1000 iedzīvotāju, puse no viņiem ir darbspējīgajā vecumā. Ļaudis cer, ka vismaz minimāli siera ražošana Trikātā tiks saglabāta. Tas arī būtu cienījami no vēsturiskā viedokļa, jo šī pienotava ir viena no vecākajām, ja ne pati senākā Latvijā.
Uzņēmuma darbinieki šobrīd ir satraukti un pat anonīmi runā nelabprāt. Daudzi jau gatavojas radikālai dzīves paradumu maiņai – nedēļa Jelgavā, brīvdienas mājās. Taču šis smagais režīms spīdot labākajiem. Tā vismaz runā. Ierindas darbiniekiem nākas domāt par pārkvalificēšanos un jauna darba meklējumiem.
Jau ziņots, ka jaunajā rūpnīcā Latvijas piens ražos klasiskos puscietos Krievijas un Holandes tipa sierus, kā arī Šveices tipa puscietos apaļos sierus, tostarp Latvijas patērētājiem zināmos Trikantāleru un Trikantāleru ar amoliņu. Pati Trikāta cer, ka vismaz vienam produktam saistība ar vēsturiskās izcelsmes vietu saglabāsies – Trikātas svaigā siera Sniega bumbām.