Ar grozījumiem Administratīvā procesa likumā plānots noteikt, kam persona var sūdzēties, ja valsts vai pašvaldības iestāde nepilda pati savus izdotos administratīvos aktus, informē tieslietu ministrija.
Patlaban normatīvajos aktos šādi gadījumi nav noregulēti, un rezultātā pat tiesas rīcībā nav mehānisma personu tiesību aizsardzībai, ja, piemēram, pašvaldība nepilda savus administratīvos aktus. Šā gada martā, taisot blakuslēmumu kādā administratīvajā lietā, uz minētajām normatīvā regulējuma nepilnībām valdības uzmanību vērsa Augstākās tiesas (AT) Senāts.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) 4.aprīlī uzdeva tieslietu ministram Bērziņam (VL-TB/LNNK), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Edmundam Sprūdžam (RP) un Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājam Andrim Jaunsleinim iepazīties ar šo blakuslēmumu un kopīgi sagatavot informatīvo ziņojumu par tajā aprakstīto problēmu, kā arī priekšlikumus šīs problēmas risināšanai.
Pagājušajā nedēļā valdība minētā jautājuma izskatīšanu uz nedēļu atlika. Šodien tieslietu ministra Bērziņa preses sekretāre Ādamsone aģentūrai LETA sacīja, ka ministrs pilnībā pievienojas AT Senāta norādītajam, ka tiesiskā valstī nav iedomājama un pieļaujama situācija, kad iestāde nepilda pati savus izdotos administratīvos aktus.
Tomēr Tieslietu ministrija (TM) problēmu saistībā ar administratīvā akta pienācīgu neizpildi no iestāžu puses jau bija konstatējusi pirms iepazīšanās ar AT Senāta taisīto blakuslēmumu, tādēļ ministrija izstrādāja grozījumu projektu Administratīvā procesa likumā.
Šos grozījumus Saeima patlaban ir pieņēmusi pirmajā lasījumā, un tie paredz papildināt Administratīvā procesa likumu, nosakot, - ja iestāde adresātam vai trešajai personai labvēlīgu administratīvo aktu pienācīgi nepilda, attiecīgā persona par to var sūdzēties, iesniedzot sūdzību augstākā iestādē, ja tāda ir, un pēc tam - tiesā.
Jaunā kārtībā paredz, ka tiesa šādu sūdzību izskata rakstveida procesā, un tiesas lēmums nav pārsūdzams. Izskatot šādu sūdzību, tiesa var lemt par pienākuma uzlikšanu iestādei noteiktā termiņā izpildīt administratīvo aktu, noteikts likuma grozījumu projektā.
"Līdz ar to TM izstrādātie grozījumi, pakļaujot tiesas kontrolei iestādes rīcību, pienācīgi nepildot pašas izdotos administratīvos aktus, nodrošinās efektīvāku privātpersonas tiesību un tiesisko interešu aizsardzību un īstenošanu," pārliecināts tieslietu ministrs.
Šādu viedokli Bērziņš plāno paust arī rīt, 22.maijā, gaidāmajā valdības sēdē, aģentūrai LETA apstiprināja viņa preses sekretāre.
Kā ziņots, AT Senāts nosūtījis valdībai kādā administratīvajā lietā taisītu blakuslēmumu, vēršot Ministru kabineta uzmanība uz to, ka tiesas rīcībā nav mehānisma personu tiesību aizsardzībai, ja pašvaldība nepilda pašas izdotos administratīvos aktus.
Kā izriet no dokumentiem, kas pievienoti kādam šodien gaidāmās valdības sēdes slēgtajā daļā izskatāmajam jautājumam, pieteicēja Ņina Guseva savulaik vērsās administratīvajā tiesā, lūdzot uzlikt pienākumu Mākoņkalna pagasta padomei izpildīt lēmumus par mantojamās zemes piešķiršanu pieteicējai pastāvīgā lietošanā un īpašumā.
Administratīvā rajona tiesa atzina, ka minētais prasījums nav izskatāms administratīvā procesa kārtībā un šajā lietas daļā tiesvedību izbeidza. Administratīvā apgabaltiesa, izskatot lietu apelācijas kārtībā, atstāja pirmās instances tiesas spriedumā ietverto lēmumu par tiesvedības izbeigšanu negrozītu.
Pieteicējas tiesību pārņēmēji par apgabaltiesas spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību, norādot, ka tiesa, neizskatot prasījumu par pienākuma uzlikšanu pašvaldībai izpildīt pašas izdotos administratīvos aktus, ir pārkāpusi juridiskās obstrukcijas aizliegumu.
Tomēr AT Senāts šā gada 27.martā apgabaltiesas spriedumu atstāja negrozītu un norādīja, ka, neizskatot minēto prasījumu, tiesa nav pārkāpusi juridiskās obstrukcijas aizliegumu. Senāts atzina, ka šis princips nav attiecināms uz gadījumu, kad likumdevējs apzināti nav piešķīris tiesai kompetenci izskatīt noteikta veida prasījumu, tādēļ neparedzot attiecīgu regulējumu likumā.
Tomēr Senāts taisīja arī blakuslēmumu, kurā tas norādīja: "Izvērtējot lietas materiālus, iespējams izdarīt secinājumu, ka Mākoņkalna pagasta padome ilgstoši nav veikusi darbības, kas būtu vērstas uz tās izdoto pieteicējai labvēlīgo administratīvo aktu [..] izpildi."
Ar pašvaldības pieņemtajiem lēmumiem tika atzītas pieteicējas īpašuma tiesības uz mantojamo zemi, kā arī nolemts piešķirt viņai lietošanā zemi Dvarču un Voveru ciemā. "Daļa zemes, attiecībā uz kuru pieņemti minētie lēmumi, šobrīd jau ir piešķirta lietošanā un īpašumā citām fiziskajām un juridiskajām personām," teikts Senāta blakuslēmumā.
"Tiesiskā valstī nav iedomājama un pieļaujama situācija, ka iestāde nepilda pati savus administratīvos aktus. Senāta ieskatā, šāda iestādes rīcība ne tikai aizskar pieteicējas tiesības un tiesiskās intereses, bet arī grauj valsts pārvaldes sistēmu un autoritāti," teikts blakuslēmumā.
Kā Senāts secinājis jau iepriekš, likumdevējs nav piešķīris administratīvajām tiesām kompetenci kontrolēt to, kā iestādes pilda pašu izdotos administratīvos aktus, līdz ar to personu iebildumi pret iestāžu izdoto administratīvo aktu nepildīšanu nav vērtējami administratīvā procesa kārtībā.
Tajā pašā laikā, ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus, kā arī to, ka privātpersonas vairākkārt vērsušās administratīvajā tiesā, mēģinot aizsargāt savas tiesības saistībā ar to, ka iestāde nepilda pati savus lēmumus, rodas pamatotas šaubas par pastāvošā mehānisma attiecībā uz valsts pārvaldes lēmumu izpildīšanu efektivitāti privātpersonu tiesību aizsardzības un īstenošanas kontekstā, atzinis AT Senāts.
Apkopojot minēto, Senāts uzskatījis par nepieciešamu vērst Ministru kabineta kā augstākā izpildvaras orgāna uzmanību uz konkrēto Mākoņkalna pagasta padomes rīcību, kā arī uz to, ka tiesas rīcībā nav mehānisma personu tiesību aizsardzībai līdzīgos gadījumos, savukārt esošajā situācijā, kad likumdevējs administratīvo aktu izpildi atstājis valsts pārvaldes iestāžu ziņā, acīmredzami netiek pietiekami efektīvi nodrošināta privātpersonu tiesību un tiesisko interešu aizsardzība un īstenošana.
Šādu blakuslēmumu AT 29.martā nosūtījusi Ministru kabinetam. Premjers jau 4.aprīlī uzdevis Bērziņam, Sprūdžam un Jaunsleinim iepazīties ar šo blakuslēmumu un kopīgi sagatavot informatīvo ziņojumu par tajā aprakstīto problēmu, kā arī priekšlikumus šīs problēmas risināšanai.
Pagājušajā nedēļā Ministru kabinets pēc Bērziņa lūguma nolēma jautājuma izskatīšanu uz nedēļu atlikt.